Žagars vēl nesaka ne jā, ne nē darba līguma slēgšanai par operas vadību 0
Līdzšinējais Latvijas Nacionālais operas (LNO) vadītājs Andrejs Žagars vēl skaidri neatbild, vai pieņems piedāvājumu turpināt uz laiku vadīt operu, un vērtēs Kultūras ministrijas (KM) piedāvātā darba līguma saturu, ko cer saņemt 2.janvārī.
“Man ir 53 gadi, un es gribu strādāt teātrī, kur savu pieredzi un spējas varu realizēt pilnā apmērā,” sacīja Žagars un piebilda, ka saņēmis darba piedāvājumus arī Krievijā un Vācijā.
Žagars piektdien žurnālistiem uzsvēra, ka neparakstīs bezatbildīgu līgumu. Visbūtiskāk esot saprast, vai KM un viņa redzējums darbībai laika posmā no 2012.gada līdz 2015.gadam sakritīs.
“Man svarīgāk par līguma parakstīšanu ir tas, vai, šo līgumu parakstot, būs precīzi paredzētas atbildības ‒ valsts, ministrijas un mana ‒ un vai mums izdosies realizēt to reformu plānu, par ko mēs jau divus gadus esam daudzkārt diskutējuši, tas ir, beidzot izpētīt, cik tad galu galā maksā nodrošināt valsts vienīgajā operas un baleta teātrī likumā minētās funkcijas,” pastāstīja Žagars.
Viņaprāt, 2012.gadā jāsakārto operas finansēšanas principi, 2013.gadā gaidāmas triju izcilu komponistu ‒ Verdi, Vāgnera un Britena ‒ jubilejas, opera dosies uz Maskavu viesizrādēs un operas nams svinēs nozīmīgu jubileju, 2014.gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, bet 2015.gadā Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, kam arī būs pakārtoti kultūras pasākumi. Gaidāma arī “Expo” izstāde Milānā. Šiem lielajiem notikumiem jāpakārto arī finanses.
“Pēc 15 gadiem un pēc tik ļoti daudzām mokām, kas man ir bijušas, spītīgi turoties pie saviem principiem tiekties uz izcilību, uz ekselenci, es nevaru tagad bezatbildīgi parakstīt līgumu. Es vairāk negribu mocīties. Šajās dienās esmu saņēmis divus piedāvājumus. Tas būs ļoti labs laiks pārbaudīt iespējas, vai es varu realizēt to, par ko runāju, un būs pietiekami daudz laika pārdomat, vai izvēlēties piedāvājums ārpus Latvijas. Tomēr ar atbildību saku, ka lielāko gandarījumu varu gūt, strādājot šeit, realizējot plānus šeit Latvijā,” atzina Žagars.
Pēc Žagara apliecinātā, parādu summa operteātrim ir 500 000 latu. Viņa teiktais liecināja, ka valdes paplašināšanai, kā to rosina KM, viņš piekrīt, lai gan būtu jāredz viņa loma tajā, savukārt sabiedriski konsultatīvā padome jau pastāvot, un arī finanšu revīzijas notiekot katru gadu.
“Ideālā situācija būtu, ja valsts varētu uzņemties atbildību par pamatalgu un nodokļiem, visu māksliniecisko darbību mēs varam realizēt par sponsoru piesaistītajiem līdzekļiem un ieņēmumiem,” norādīja līdzšinējais operteātra direktors.
Par operai nepieciešamo finansējumu no valsts gadā viņš uzskatītu 5,2 miljonus latu, lai gan necer sasniegt šādu finansējuma apmēru nākamgad.
Kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība) piektdien žurnālistiem pastāstīja, ka tomēr apsver iespēju ar Žagaru varētu noslēgt terminētu līgumu ne ilgāk kā uz gadu ar konkrētiem uzdevumiem tuvāko triju mēnešu laikā. Tostarp būs jāveic jauns finanšu un funkcionālais audits.
Kultūras ministre iepriekš neapstiprināja Žagaru atkārtoti operas direktora amatā. Viņš bija vienīgais pretendents konkursā uz šo krēslu un viņu amatam virzīja KM izveidotā konkursa komisija. Ministre savu lēmumu pamatoja ar iespējamām nopietnām finanšu problēmām operā.
Ministre arī ierosināja disciplinārlietu pret KM valsts sekretāri Solvitu Zvidriņu, kas ir valsts kapitāldaļu turētāja LNO, un uz izmeklēšanas laiku atstādināja viņu no amata.
KM iekšējā konkursā atradusi Latvijas Nacionālās operas pagaidu vadību, ieceļot tajā operas izpilddirektori un finanšu direktoru.
