Z paaudze biežāk nekā citi uzņemas jaunas parādsaistības, nenovērtējot riskus un atbildītu 15
Straujās inflācijas rezultātā liela daļa Latvijas un Eiropas iedzīvotāju ir saskārušies ar izaicinājumiem savā finansiālajā labklājībā. Taču jaunākā paaudze biežāk aizņemas naudu, lai apmaksātu rēķinus, neapzinās savu kopējo parādsaistību apjomu un digitālo pakalpojumu abonēšanas izmaksas, kas padara viņus finansiāli trauslākus.
Pētījuma dati liecina, ka jaunieši vecumā no 18 līdz 21 gadiem biežāk nekā citas vecuma grupas aizņemas naudu, lai apmaksātu ikmēneša regulāros rēķinus. Desmitā daļa (10 %) Latvijas Z paaudzes jauniešu vienreiz, bet teju trešdaļa (29 %) – vairāk nekā vienu reizi sešu mēnešu periodā ir aizņēmušies naudu, lai nosegtu savus regulāros maksājumus.
Tas ir ievērojami biežāk, salīdzinot ar citām vecumu grupām – 14 % mileniāļu (22-44 gadi), 7 % X paaudzes pārstāvju (45-54 gadi) un 8 % pēckara paaudzes iedzīvotāju (55+ gadi) ir aizņēmušies naudu rēķinu apmaksai vairāk nekā vienu reizi. Pie šādiem secinājumiem nonācis Eiropas lielākais kredītu pārvaldības uzņēmums “Intrum”, analizējot pēdējā Eiropas patērētāju maksājumu ziņojuma* datus.
Ceturtā daļa jeb 27 % gados jaunāki respondenti izteikti izjūt finansiālās grūtības, norādot, ka šobrīd parāda maksājumu kavēšanai ir lielāka iespēja, nekā jebkad agrāk. Pārējām paaudzēm šis rādītājs pat nepārsniedz piektdaļu – uz iespēju kavēt maksājumus norāda 17 % mileniāļu, 18 % X paaudzes un 10 % pēckara paaudzes respondentu.
“Gados jaunākie iedzīvotāji ir finansiāli izaicinošākā situācijā, jo bieži vien paralēli studijām cenšas kļūt arī finansiāli neatkarīgi. Tādi ikdienas tēriņi kā dzīvokļa īre, komunālie maksājumi, kā arī pārtikas un sadzīves preču cenu pieaugums būtiski mazina jauniešu spēju rast finansiālo balansu.
Šī paaudze nereti vēl nav pilnībā patstāvīga, tāpēc biežāk aizņemas naudu, labākajā gadījumā no vecākiem vai radiniekiem, bet sliktākajā – no kreditoriem, kas attiecīgi var ietekmēt viņu kredītreitingu nākotnē, ja parāds netiek atdots laicīgi,” skaidro Ilva Valeika, “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā.
“Jauniešu bezdarbs, salīdzinoši zemais atalgojums jauniešiem pieejamās darba jomās (piemēram, apkalpojošajā sfērā) – ir nozīmīgākas problēmas, ko risināt politiskā līmenī. Tas, ka jaunieši aizņemas naudu pamatizdevumiem, kā rēķinu atmaksai, nevis izklaidei, ceļošanai vai pat papildu izglītības iegūšanai, ir nopietns signāls par to, ka viņu ienākumi bieži vien ir nepietiekami.
Taču, lai finanšu prasmes iegūtu un izmantotu, ir nepieciešama zināma stabilitāte. Finanšu trūkuma radīts stress, bailes par nākotni, kauna vai pazemojuma izjūta arī ir iemesli, kas cilvēkus kavē sekot līdzi savām parādsaistībām, mazajiem ieņēmumiem vai apgūt papildu prasmes. Jāatzīmē, ka pat kvalitatīvi mācību materiāli par personisko finanšu vadību ne vienmēr ir bez maksas,” komentē Anna Norvele, biedrības “Latvijas Jaunatnes padome” prezidente.
Z paaudzes jaunieši biežāk nekā mileniāļi vai pēckara paaudzes pārstāvji neapzinās, cik daudz naudas kopumā patērē dažādu digitālo pakalpojumu abonēšanai. Vairāk nekā piektdaļa jeb 22 % Z paaudzes respondentu ir norādījuši, ka neseko līdzi, cik katru mēnesi patērē digitālajiem straumēšanas pakalpojumiem.
Tāpat gados jaunie cilvēki mazāk uzmanības pievērš savu parādsaistību apjomam – nevelēšanās sekot līdzi kopējai parādu summai ir raksturīga trešdaļai ( 27 %) jaunāko respondentu Latvijā. Savukārt citās Baltijas valstīs šāda vienaldzība pret finansiālās labklājības jautājumiem nav tik izteikta – Lietuvā savam parādsaistību apjomam līdzi neseko 19 %, bet Igaunijā – tikai 8 % Z paaudzes jauniešu.
“Simboliska mēneša maksa par filmu vai mūzikas straumēšanas pakalpojumiem nav nekas vērā ņemams līdz brīdim, kad vienlaicīgi tiek izmantots arvien vairāk pakalpojumu, kopējai samaksai ātri vien pārsniedzot sākotnējās aplēses. Tādā veidā katru mēnesi ir pārsteigums konta pārskatā un salīdzinoši mazāks naudas atlikums nekā sākotnēji tika gaidīts.
Šāda mazo maksājumu neapzināšanās un nekontrolēšana norāda uz nepieciešamību ieviest regulāru savu finanšu plānošanu, kā arī ir signāls, ka jauniešiem būtu nepieciešams aktīvi izglītoties finanšu pratības jautājumos, lai sekmīgi varētu plānot un pārvaldīt savu naudu un katru mēnesi nebūtu jālūdz finansiāla palīdzība citiem,” norāda I. Valeika.
Papildus finanšu pratības trūkumam jauniešu vidū A. Norvele norāda uz citiem faktoriem, kas var ietekmēt jauniešu finansiālo labklājību: “Jāatzīmē, ka ne visi jaunieši ir veseli, dzīvo vieni un ir brīvi no atbildības par kādu citu. Veselības problēmas, redzama vai neredzama invaliditāte un mentālās veselības problēmas, kā arī novecojoši vai aprūpējami vecāki, vecvecāki vai citi radinieki ir tikai daži no riska faktoriem, kas var novest pie jaunieša finansiālajām problēmām. Tāpat jauniešiem no lauku reģioniem ir lielāks nabadzības risks. Te jāmin arī dzimums – daži no minētajiem riska faktoriem biežāk skar jaunas sievietes.”
