“Winergy” īpašnieks vēršas starptautiskajā tiesā pret Latvijas valsti 0

Uzņēmuma “Winergy”, kas iesaistīts strīdā ar “Norvik banku”, īpašnieks Igaunijas pilsonis Indreks Kuivaliks (Indrek Kuivallik) uzsācis starptautiskās šķīrējtiesas procesu pret Latvijas valsti, teikts “Winergy” medijiem izplatītajā paziņojumā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Lasīt citas ziņas

Kuivaliks 12.novembrī iesniedzis prasību starptautiskajā šķīrējtiesā, prasot Latvijas valstij kompensāciju par pārkāpto Latvijas un Igaunijas valdības noslēgto līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību. Viņš iesniegumā starptautiskai šķīrējtiesai norāda uz Latvijas valsts iestāžu nepārprotamu un situācijai neatbilstošu rīcību, lobējot vienas puses – bankas intereses civiltiesiskā strīdā starp diviem komersantiem.

“Mēs neesam priecīgi vērsties pret valsti, kurā esam veikuši investīcijas, jau daudzu gadu garumā veiksmīgi veikuši komercdarbību un samaksājuši nodokļus vairāk kā 1,2 miljonu eiro, kā arī nodrošinājuši neskaitāmas darbavietas Rīgā un reģionos. Taču situācijā, kad Latvijas tiesībsargājošās iestādes acīmredzami darbojas vienas civiltiesiskā strīdā iesaistītās puses labā, savukārt, banku uzraugs izliekas neredzam iesaistītās kredītiestādes likuma normu pārkāpumus, nemaz nerunājot par biznesa ētiku, mēs diemžēl esam spiesti to darīt,” paziņojumā medijiem norāda Kuivaliks.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Winergy” juriste Jūlija Brice paskaidroja, ka prasības būtība ir par kompensāciju, valstij pārkāpjot Latvijas un Igaunijas valdību līgumā par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību noteikto, attiecībā pret Kuivalika veiktajām investīcijām Latvijā.

Pēc viņas teiktā, zaudējumu kompensācijas summa ir ne mazāka kā 51,463 miljoni eiro, tomēr saskaņā ar prasībā norādīto summa vēl tiks precizēta. Brice norādīja, ka atbilstoši Latvijas un Igaunijas valdību līgumā par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību noteiktajai kārtībai prasība ir iesniegta izskatīšanai īpaši sasauktai šķīrējtiesai, kas nodibināta saskaņā ar ANO Starptautiskās tirdzniecības noteikumu komitejas šķīrējtiesas noteikumiem. Prasība nosūtīta Hāgas Patstāvīgās šķīrējtiesas Ģenerālsekretāram.

Tāpat viņa atzina, ka “Winergy” rīcībā šobrīd nav informācijas par to, kad lieta nozīmēta izskatīšanai.

Savukārt “Norvik bankas” valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels uzsvēra, ka “Winergy” ir ļaunprātīgi kredīta nemaksātāji, bet Kuivaliks, pēc Bramvela teiktā, projektā, kuram ņemti “Norvik bankas” aizdevumi, ir ieguldījis mazāk nekā 3000 eiro. “To apliecina auditorfirmas “Deloitte” atzinumi. Viss pārējais ir no bankas izblēdīta nauda. Traģikomiski, ka viņu situācijā par risinājumu var uzskatīt sūdzēt tiesā valsti,” sacīja Bramvels.

Viņš atzīmēja, ka strīds starp “Norvik banku” un “Winergy” ir klasisks ļaunprātīgas maksātnespējas gadījums. “Attiecības starp “Norvik banku” un “Winergy” ir klasisks ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumsar visām pazīmēm un iesaistītajiem personāžiem – ir blēži, kas nevēlas atdot reālus kredītus, ir fiktīvi kreditori, kuru kredīti neparādās gada pārskatos, ir blēdīgi revidenti, kas palīdz viltot gada pārskatus, ir tiesneši ar aizdomām par korupciju un izmanīgi maksātnespējas administratori. Tas nekādā gadījumā nav strīds starp diviem komersantiem. Tēlaini runājot, “Winergy” ir izvēlējis “ķeriet zagli” taktiku,” teica Bramvels.

Reklāma
Reklāma

Aģentūra BNS jau ziņoja, ka Tieslietu ministrija šogad 16.jūlijā un 13.augustā saņēma “Norvik bankas” iesniegumus, kuros norādīts uz tiesnešu rīcību “Winergy” maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietas izskatīšanā. Tieslietu ministrija, skatot šos iesniegumus, veica pārbaudi un torreizējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš lūdza Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesei Inesei Kazjonovai, Rīgas apgabaltiesas zvērinātam notāram Eduardam Virko, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesim Imantam Dzenim un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesei Jolantai Zaškinai sniegt rakstveida paskaidrojumus par “Norvik bankas” iesniegumos minēto. Savukārt 1.oktobrī tieslietu ministrs saņemtos tiesnešu un zvērināta notāra paskaidrojumus saistībā ar “Norvik bankas” un uzņēmuma “Winergy” strīdu pārsūtīja Ģenerālprokuratūrai.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa “Winergy” tiesiskās aizsardzības procesu pasludināja šogad 15.augustā.

“Winergy” iepriekš informēja, ka 2012.gada 20.februārī uzņēmums saņēma no “Norvik bankas” kredītus kopumā 18,58 miljonu eiro apmērā, taču 2013.gada 20.maijā banka pirms termiņa pieprasīja atmaksāt visu aizdevumu summu desmit dienu laikā, vienlaikus vēršoties Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē un panākot arī “Winergy” bankas kontu arestu, kas liedza aizdevumu atmaksāt. “Vai tā ir loģiska bankas rīcība situācijā, kad tā vēlas saņemt aizdoto naudu, nevis pārņemt uzņēmumu?” pauda uzņēmumā.

Savukārt “Norvik bankas” vairākuma akcionārs Grigorijs Guseļņikovs iepriekš atzīmēja, ka “Winergy” lietā notiek izmeklēšana kriminālprocesa ietvaros, kā arī ir sākta tiesvedība. “Abos šajos procesos “Norvik banka” kā cietušais nodrošina maksimālu savu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, sniedzot policijai visu tās rīcībā esošo informāciju un datus,” viņš sacīja.

Pēc aktīvu apmēra “Norvik banka” 2014.gada jūnija beigās bija astotā lielā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

“Winergy” nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, un tā lielākais īpašnieks ir Igaunijas “Wind One”, kam pieder 92,81% kapitāldaļu, liecina “Lursoft” informācija.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.