46
Kāpēc tad arī Latvijā nevar ieviest vienotu novērtējumu – kā Igaunijā un citās valstīs?
Šī ideja savulaik jau ir apspriesta. Bet tās īstenošana atduras pret tā dēvētajiem dalītajiem īpašumiem, proti, zeme pieder vienam, bet uz tās uzceltā māja otram. Dalīto īpašumu īpatsvars ir ļoti liels, sevišķi Rīgā.
Mūsu lasītāji bieži sūdzas arī par jūsu pieminēto masveida vērtēšanu, kuras iznākums ir tāds, ka par nekustamiem īpašumiem kadastrā reģistrētie dati nesakrīt ar to, kas redzams dabā. Pirms septiņiem gadiem uz šo VZD trūkumu norādījusi arī Valsts kontrole. Kā ar datu atbilstību ir pašlaik?
Masveida vērtēšanas paņēmiens ir noteikts likumā. Jau pats jēdziens “masveida” norāda, ka iznākumā tiek iegūti kaut kādi vidējie rādītāji noteiktā laikposmā.
Nav šaubu, ka vērtēšanas sistēma būtu jāpilnveido. Šo priekšlikumu esam iesnieguši Finanšu ministrijas darba grupai. Jā, ir valstis, kurās kadastrālais novērtējums ir vienots zemei un uz tās uzceltajai mājai. Latvijā zeme un uz tās uzceltā ēka tiek novērtēta atsevišķi. Zemei novērtējums naudas izteiksmē vienmēr ir lielāks, tāpēc par to arī ir tie lielie nodokļu maksājumi. Zemes gabala novērtējums ir atkarīgs no attāluma līdz tuvākajam attīstības centram. Iznākumā, piemēram, jūras piekrastē, kur līdzās atrodas zvejnieku būdiņa un lepna savrupmāja, zeme zem tām ir novērtētas vienādi. Ēkām kadastrālās vērtības atšķirsies. Bet zemei, kas ir vienā vērtību zonā, neatšķirsies. Iznākumā abiem īpašniekiem īpaši neatšķirsies maksātā nodokļa summas.
Tas zvejnieku būdiņas īpašnieks jau arī ir tas, kurš pauž neapmierinātību! Vai, jūsuprāt, šāds novērtējums nav netaisnīgs?
Nē, tas ir taisnīgs! Divus īpašumus, kuri atrodas jūras piekrastē līdzās – vienā vērtību zonā vienu no otra nav iespējams nodalīt.
Tāpēc jau es runāju par to, ka vietējām pašvaldībām jāspēj vairāk palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri atguvuši vai mantojuši savas dzimtas īpašumus. Viņiem visvairāk pienāktos nodokļa atlaides. Savukārt tiem, kuri īpašumu jūras piekrastē nopirkuši, nodokļa atlaidi vērtētu katrā individuālā gadījumā.
Vai šai apsekošanai ir rezultāti, kadastrā parādās precīzāki dati?
Jā, ir. Protams, cita lieta, ka mums pietrūkst spēku, lai šo apsekošanu varētu īstenot visā valsts teritorijā. Bet soli pa solim šajā virzienā darbojamies jau kopš pagājušā gada. Atbildot uz jūsu jautājumu par datu nesakritību, VZD darbiniekiem, kuri nodarbojas ar kādas ēkas un būves kadastrālo uzmērīšanu, ir pienākums vienlaikus apsekot, kas uzbūvēts kaimiņu īpašumos. Ja atklāj, ka dabā redzētais nesakrīt ar to, kas ir kadastrā, tad VZD vēršas vietējā pašvaldībā vai pie paša īpašnieka.
Ja atklājam, ka dati nesakrīt mūsu vainas dēļ, tad tās labojam paši uz sava rēķina. Vienugad no valsts budžeta pašvaldībām tika piešķirta nauda apsekojumam gan par dabā neesošām būvēm, gan par uzbūvētajām, kuras nav reģistrētas kadastrā. Mēs esam lūguši valdībai, ka šāds pasākums būtu vēlreiz jāatkārto.
Pēc mūsu aplēsēm, valstī ir aptuveni 80 000 būvju, kuras nav reģistrētas VZD uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Kad sākām pētīt, kas tās ir par būvēm un kādu iemeslu dēļ to ir tik daudz, viens no iemesliem atklājās, ka pēc vietējās pašvaldības noteikumiem uz viena zemes gabala nedrīkst būt vairāk kā viena ēka. Bet dabā ir pavisam citādi. Vienā zemes gabalā ir divas dzīvojamās mājas, saimniecības ēka, šķūnis un vēl papildēkas. Cilvēks, kuram pieder šīs ēkas, spiests mānīties, lai ievērotu pašvaldības noteikumus. Pēc dokumentiem otra māja ir reģistrēta kā palīgēka, kaut arī dabā skaidri redzams, ka tā ir apdzīvojama.
