Nodokļa sloga dēļ nespēj uzturēt mājokli. Kāpēc mainās īpašuma nodoklis? 46
Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai jautāja “LA” žurnālisti Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis.
“LA” lasītāji pastāvīgi pauž neizpratni par to, kā var būt tā, ka nekustamā īpašuma nodokļa likmes iesaldētas, bet ik gadu viņu maksāto nodokļu summas mainās VZD rēķināto kadastrālo vērtību dēļ. Vai jūsu rokās ir šī mainīgā daļa, kas ietekmē maksātā nodokļa apmēru?
S. Zvidriņa: Tā gan ir ne tikai mūsu, bet arī vietējo pašvaldību rokās. Nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību aprēķinos ņem vērā vairākus faktorus. Tie atkarīgi no nekustamo īpašumu lietošanas mērķa, ko nosaka vietējā pašvaldībā. Mainoties tam vai, piemēram, ēku raksturojošajiem lielumiem, to īpašniekiem kaut ko piebūvējot, pārbūvējot vai nojaucot, mainās arī šo īpašumu kadastrālās vērtības. Zemei tās mainās, tiklīdz mērnieks uzmērījis ar instrumentiem īpašumu, kuram agrāk robežas bijušas tikai ierādītas. Kadastrālo vērtību aprēķins, protams, atkarīgs arī no VZD veiktās nekustamo īpašumu masveida vērtēšanas, ko pielīdzinām tirgus vērtībām.
Pagājušajā gadā Ministru kabinetā tika nolemts pārskatīt kadastrālās vērtības tiem nekustamiem īpašumiem, kuriem piešķirts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss. Līdz šā gada sākumam ēkām šis statuss samazināja kadastrālo vērtību par 35 vai 45% atkarībā no tā, vai valsts vai vietējas nozīmes piemineklis. Bet no šā gada to vairs piemēro tikai sliktā tehniskā stāvoklī esošām ēkām. Ja nolietojums mazāks par 30%, tas nozīmē, ka ēka ir atjaunota un savesta kārtībā. Tātad tās vērtība pieaugusi.
Cik pavisam ir šādu īpašumu?
Pavisam 847. Arī zemei no šā gada kadastrālo vērtību samazinājums vairs neskar ap 14 000 zemes gabalu jeb 1,4% no zemes īpašumu kopskaita. Lielākoties tā ir zeme Rīgā, Jūrmalā un Daugavpilī, kur par atrašanos kultūrvēsturiskajā zonā zemei līdz šim vērtību samazināja par 20%.
Pagājušajā gadā valdība un Saeima nolēma, ka šogad kadastrālo vērtību bāze nemainās. Bet ar izņēmumiem, kurus tikko minēju. Noņemot apgrūtinājumu zemei kultūrvēsturiskā pieminekļa statusu, zemes īpašnieks ieraudzīja nekustamā īpašuma nodokļa paziņojumā pavisam citu summu. Protams, ja vien vietējā pašvaldība viņam nebija piemērojusi kādu atvieglojumu.
Bet Kadastra likumā noteikts, ka no 2018. gada kadastrālajām vērtībām jābūt līdz 85% apmērā no nekustamo īpašumu tirgus vērtības.
Mūsu ārzemju tautieši, arī Latvijas iedzīvotāji jautā, kāpēc Latvijā ir ieviesta tāda kārtība, ka, piemēram, pagājušajā gadsimtā vai vēl agrāk celtajai dzīvojamai mājai kadastrālā vērtība, līdz ar to nodoklis pieaug, kaut arī pati ēka lēnām noveco. Ēka, jo vecāka, jo vērtīgāka… Kā to izskaidrojat?
Visam, kas tiek novērtēts naudas izteiksmē, tiek noteikta pagātnes, tagadnes un nākotnes vērtība. Par vienu eiro pirms trim gadiem varējām nopirkt kaut ko vairāk nekā par to pašu vienu eiro šodien. Nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība ir cieši saistīta ar tirgus darījumiem. Pirms pieciem gadiem par 40 000 eiro varējām nopirkt divstāvu dzīvojamo māju ar samērā lielu zemes gabalu Rīgas pievārtē. Šogad par šo summu nopirkt tādu vairs nevar. Varbūt var iegādāties vienstāva ēku un ar mazāku zemes gabalu. Tas nozīmē, ka tirgus darījumi, kuri rāda nekustamā īpašuma pašreizējo vērtību, ietekmē arī kadastrālo novērtējumu.
Ka māja uzcelta pagājušajā gadsimtā vai vēl agrāk, tam nav tik lielas nozīmes. Tās tirgus vērtību nosaka atrašanās vieta, infrastruktūra, tostarp tirdzniecības centri, ērta satiksme, cits labiekārtojums. Sevišķi tas skar Rīgu, citus ekonomiski attīstītos centrus, kur ir lielāks darbaspēka pieprasījums, darba ņēmējiem ir vairāk iespēju nopelnīt un kur līdz ar to aug pieprasījums pēc mājokļiem. Tur vienmēr nekustamo īpašumu tirgus vērtība pieaugs. Tā nav tikai Latvijā, tā ir arī citās pasaules valstīs.
