VIDEO. “Kurš Rīgā cīnās ar žurkām?” Galvaspilsētas centrā medībās skrien lapsa 0

“Kurš Rīgā cīnās ar žurkām?” tā smejot savā soctīkla “Facebook” profilā jautā Edmunds Zivtiņš, kurš ir 14.Saeimas deputāts (LPV). Viņš Pirmajos Ziemassvētkos, 25.decembrī, ir publicējis amizantu video, kurā redzams, kā lapsa naski skrien medībās pa Rīgas centru.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
Pircējs piefiksējis, ka pēc “PALDIES” kartes izmantošanas pirkuma summa palielinās. Kā to skaidro “Maxima”? 58
Kokteilis
10 sieviešu vārdi, kuriem ir “attiecību lāsts”: šīs sievietes piedzīvo nelaimīgus mirkļus ģimenes dzīvē
Kokteilis
10 lietas, ko darīja 80. gadu bērni un kas šokētu mūsdienu bērnus 55
Lasīt citas ziņas

“It kā no vienas puses labi, bet šitā kuplaste arī kaķus apēd un mazos sunīšus,” domā Zivtiņš. Lapsas darbības video fiksētas diennakts tumšajā laikā, tomēr ir labi redzams, ka dzīvnieks ko intensīvi ošā un meklē… Beigu beigās tumsā var saskatīt, ka naskā lapsa ir ko nomedījusi, acīmredzot, Rīgas žurku!

Video “Facebook” komentē citi soctīklotāji, lūk, viņu domas:

CITI ŠOBRĪD LASA

“Jaunie sanitāri…uz lapsas rēķina norakstīs miljonus, un stāstīs veiksmes stāsts,…bet problēmas atrisina lapsa,” raksta Vilnis.

“Galvenais, lai tas žurķis nav paspējis jau saēsties kādas žurku indes,” bēdīgi piebilst Sandra.

“Pie Origo vajag pāris lapsas palaist, tad ne tikai žurkas pazudīs, bet arī narkomāni un alkāni,” iesaka Atis.

Lāsma raksta: “Vakar aizbraucām ar bērniem skaisti pastaigāt pa Vecrīgu. Šasmas! 10 minūšu laikā kad bijām pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalna, redzējam kādas 20 brangas žurkas, skraida mierīgi pa visu parku. Kanāla mala visa pilna. Tiešām mūsdienās tas ir normāli?”

“Pirms slavenais Rubiks aizvāca konteinerus un ieviesa miskastes mašīnas, kas divreiz diennaktī savāca atkritumus (pat dziesmiņa bija – gaidām rītā, vakarā…), Rīgā žurkas bija pamatīgi savairojušās. Atverot atkritumu konteineru, bija jāuzmanās, ka neielec sejā. Rubika brīnums žurku skaitu jūtami samazināja, bet radīja daudz citu problēmu. Varbūt pilsētas mēram arī tagad vajadzētu rast kādu kreatīvu risinājumu (uzreiz piebildīšu – kreatīvs nav sinonīms vārdam dārgs, kā jums tur augšā pieņemts!). Nedrīkst aizmirst, ka žurkas ir infekciju pārnēsātājas!” komentē Ina.

Andris pauž viedokli: “Kaķus, kad ierauga, uzreiz patversmē iespundē, tāpēc pilna Rīga ar žurkām… Pelēm.”

Reklāma
Reklāma

“”Spicākā” vieta, kur pirms pāris nedēļām satiku Lapsas kungu – ap 8:00 no rīta šis rāmā solī šķērsoja ielu no Stockmann uz dzelzceļa staciju,” pastāstīja Inga.

Padlaikos (80. gados) un vēl 90. sākumā arī lielākas gadījās uz Marijas ielas redzēt. Tādas riktīga truša lielumā vēlu naktī vai rīta agrumā ik pa laikam bija manāmas. Pati un visi citi metām šām līkumu. Tā ka paldies Rīgas lapsām…” pateicas Linda.

Par dzīvniekiem pilsētās, tostarp arī Rīgā, var dzirdēt regulāri. Te manītas gan mežacūkas, gan stirnas, gan lapsas un citi meža iemītnieki. Skaidrs gan, ka šādas sastapšanās var radīt pamatīgu satraukumu iedzīvotājiem, jo diezin vai kāds ir gatavs, dodoties iznest atkritumus, aci pret aci sastapties ar lapsu. Portāls LA.LV jau rakstīja par kādu gadījumu, kad viena rīdziniece stāstīja par Rīgas centrā redzētu lapsu, kas viņai tuvojusies un it kā gribējusi uzbrukt.

Toreiz lūdzām situāciju komentēt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbiniekiem. PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Madara Volka skaidroja: “Meža dzīvnieki mēdz ieklīst pilsētā, īpaši, ja tiem ir pieeja cilvēku pārtikas atkritumiem vai vēl sliktāk – cilvēki tos sāk piebarot, līdz ar to meža dzīvnieki pazaudē bailes no cilvēkiem. Dzīvnieki var būt pilnīgi veseli, bet var būt arī slimi. Piemēram, pēc apraksta spriežot, lapsa, iespējams, bija slima ar kašķi, ko izraisa parazitāra kašķa ērcīte. Varbūtība, ka lapsa bija slima ar trakumsērgu, gan vērtējama kā zema, jo šī infekcijas slimība, pateicoties meža dzīvnieku regulārai vakcinācijai pret trakumsērgu, ir izskausta un Latvijā meža dzīvniekiem nav reģistrēta kopš 2010. gada.”

Volka uzsvēra, ka tomēr risks pastāv vienmēr, tāpēc jebkurā gadījumā pilsētā ieklīdušiem meža dzīvniekiem nevajadzētu tuvoties. “Ja dzīvnieks nedodas prom vai, piemēram, atgriežas noteiktā vietā atkārtoti, vai arī tiek atrasts beigts dzīvnieks, par to ir jāziņo pašvaldībai, kas organizēs dzīvnieka ķeršanu vai dzīvnieka līķa savākšanu. Savukārt PVD paņems paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem uz dzīvnieku infekcijas slimībām, ja būs aizdomas, ka dzīvnieks varētu būt nobeidzies infekcijas slimību dēļ,” ieteica PVD eksperte.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.