VIDEO. Absurda situācija: Latvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nav iespējams piereģistrēt, jo tas nav paredzēts likumdošanā 117
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti tiek runājāts, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība ir tā, ka viņiem ir viena armijas virsvadība un pašiem savs bruņojuma arsenāls. Kamēr Eiropas Savienībā saimniecība ir sadrumstalota – 27 atsevišķas armijas un gandrīz katrai lielajai valstij savs atšķirīgs bruņojums – 30 tanku, 20 lidmašīnu veidi. Un vairāk nekā 170 dažādas ieroču stēmas, ziņoja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Mēs Eiropā bruņojumam tērējam daudz naudas, bet iegūtās spējas nav atbilstošas iztērētajam. Tāpēc atslēgas vārds ir sadarbība. Kā, piemēram, Somijas bruņmašīnas “Patria” projekts, kuru būvēšanā iesaistījušās nu jau vairākas valstis. No šī mēneša daļu no “Patria” pilnībā ražos Latvijā. Kā noskaidroja TV3 raidījums “Nekā personīga” – tās pie mums nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts.
Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, 30 atjaunotās neatkarības gados Latvijas armijas transporta bāze nebija papildināta ar modernu karavīru pārvietošanai domātu jaunu tehniku. Bijām izlīdzējušies ar lietotiem vai partneru atdāvinātiem veciem braucamajiem. 2020. gada sākumā Latvijas un Somijas aizsardzības ministrijas vienojās, ka izstrādās jaunu bruņumašīnu sistēmu, kas būtu balstīta uz somu kompānijas “Patria” ražotās “6×6” auto bāzes.
Sešriteņu bruņutransportierus uzņēmums “Patria” sāka ražot pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Tas ir samērā vienkāršs un tāpēc tiek saukts arī par kaujas lauka taksometru.
Iesākumā bija doma, ka projektā iesaistās arī Igaunija, bet igauņi no tā izstājās. Viņu vietā ir pievienojusies Zviedrija un Vācija. Drīz vien uzņēmums nāca klajā ar mašīnas uzlaboto versiju “Patria XA-300”, kuras tapšanā iesaistījušies arī Latvijas uzņēmēji. Jaunā bruņumašīna sver līdz 22 tonnām, spēj braukt ne tikai pa sauszemi, bet arī peldēt pa ūdeni, šķērsojot upes un ezerus. Spēj pārvarēt līdz 1 m platus ierakumus, transportēt 10 karavīrus pilnā ekipējumā. Pašaizsardzībai uz jumta izvietota ložmetēja grozāmplatforma ar ložmetējnieka aizsargbruņa.
Slēdzot līgumu ar somiem, Latvija uzstāja, ka daļai no ražošanas jānotiek pie mums, lai palielinātu aizsardzības jomas piegāžu drošību un dotu stimulu vietējās aizsardzības industrijas attīstībai. Pirmie auto Latvijas armijai testam piegādāti jau 2021. gadā. Lielāko daļu no tiem montēja Somijā, Latvijā aprīkoja tikai ar atsevišķām detaļām
Tuvākajās laikā plānots, ka uzņēmums “EMJ Metāls” un vēl piecas kompānijas, kas pēdējos gados iepirka papildus iekārtas, apmācīja darbiniekus, sāks faktiski pilna apmēra PATRIA bruņmašīnu ražošanu Latvijā. Dzinēji un vēl vairākas sarežģītas iekārtas joprojām taps Somijas rūpnīcā, bet karkasu, virsbūvi un arī bruņas ražos un samontēs pie mums.
“Latvijā līdz šim mēs veicām daļēju komplektēšanu, un šo komplektēšanu mēs veicām jau uz notestētām mašīnām. Sākot ar šo mēnesi mēs uzsākam pilna cikla ražošanu Latvijā. Līdz ar to mēs atklājam jaunus izaicinājumus, kas līdz šim nav paredzēti,” tā “Nekā personīga” sacīja “Patria Latvia” valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs.
Par izaicinājumiem, ar kuriem saskārusies “Patria Latvia”, pirmo reizi publiski izskanēja pagājušo otrdien Saeimā. Tur vairāki aizsardzības industrijas uzņēmumi bija ieradušies uz pirmo sēdi īpaši izveidotai Saeimas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijai. Vairāki no viņiem skarbi kritizēja Aizsardzības ministriju, ka tai trūkst stratēģiska redzējuma, izpaliek aktīva virsvadība no Aizsardzības ministra, būtiski nepietiek naudas inovācijām, lai attīstītu jaunus produktus. Un nesakārtotu likumu dēļ ir apdraudēts arī “Patria” projekts.
“Patria Latvia” apliecina, ka problēma patiešām ir tāda kā tas izskanējis Saeimas komisijā. Iepriekš no Somijas uz darbnīcu Cēsīs tika saņemtas mašīnas, kas jau praktiski ir gatavas. Bet tām iztrūka dažas detaļas – komunikācijas sistēmas, sēdekļi un citas kopskaitā 250. Lai sakomplektētu vienu “Patria” auto, kopā paiet vidēji 1000 stundas. Līdz šim Latvijas puses ieguldījums darba apjomā bija 150-200 stundas. Pēdējo gadu laikā šeši projektā iesaistītie vietējie uzņēmumi ir sagatavojuši iekārtas tādā apmērā, ka visas 1000 stundas bruņutehnikas ražošanai notiks Latvijā – tās tiks uzbūvētas no nulles.
Un kā pilnīgi jaunas transporta vienības tās katru nepieciešams testēt. Gan bezceļa apstākļos, gan nobraucot 200 kilometrus pa koplietošanas ceļiem. Tikai tagad atklājies, ka šos Latvijā pilnībā uzbūvētos auto piereģistrēt nevarēs.
Aizsardzības ministrijas atbilde TV3 radījumam “Nekā personīga” ir sekojoša: “Aizsardzības nozare ir saņēmusi lūgumu no SIA “Defence Partnership Latvia” rast risinājumu jautājumam par “Patria 6×6″ transportlīdzekļu testēšanu pirms to nodošanas Nacionālo bruņoto spēku rīcībā. Risinājums ir nepieciešams, jo pašreizējais Latvijas normatīvais regulējums nenosaka jautājumus, kas saistīti ar sērijveida transportlīdzekļu pilna cikla ražošanu.”
Plašāk skatieties pievienotajā TV3 video šeit:
