VVD vadītājai Koļegovai uzrādīta apsūdzība, draud pat cietumsods 9
Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā uzrādījusi apsūdzību Valsts vides dienesta (VVD) vadītājai Ingai Koļegovai.
Apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas, aģentūrai LETA pavēstīja Prokuratūras Sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.
Šis pants paredz atbildību par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā.
Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz trīs mēnešiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Plašāku informāciju pašreiz prokurore nesniegšot, norādīja Rēķe.
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka apsūdzētajai drošības līdzekļi nav piemēroti.
Ar Koļegovu aģentūrai LETA ilgstoši nav izdevies sazināties, savukārt VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča norādīja, ka ģenerāldirektorei kopš 5.februāra piešķirta darba nespējas lapa.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Laura Jansone aģentūrai LETA pastāstīja, ka ministrija detalizētāku informāciju par ierosināto lietu pret Koļegovu no prokuratūras saņēmusi nav. Patlaban ministrija arī neplāno vērsties pie tiesībsargājošās iestādes pati, lai iegūtu sīkāku skaidrojumu par notiekošo.
“Prokuratūra nav sniegusi nekādu informāciju par to, ka VVD direktorei būtu jāpiemēro jelkādi amata ierobežojumi, tādēļ par tālāko rīcību šajā lietā lemsim tad, kad Koļegova pēc slimošanas būs atgriezusies darbā un sniegusi paskaidrojumus,” sacīja Jansone.
Jau ziņots, Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2016.gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem tika sākta resoriskā pārbaude.
VID izvērtējis Koļegovas administratīvā pārkāpuma lietas materiālus un secinājis, ka viņa valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā.
“Vienotības” iebildumu dēļ valdība 2016.gada 9.augustā atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK. Pēcāk Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņoja, ka pārbaudīs partijas “Vienotība” sniegto informāciju par Koļegovu un viņas saņemtajām dividendēm no uzņēmuma “Pallogs”. 12.augustā Koļegova paziņoja par savas kandidatūras atsaukšanu.
“Firmas.lv” dati liecina, ka Koļegova līdz 2016.gada 6.septembrim bija 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā “Pallogs” un dividendēs no uzņēmuma viņa 2015.gadā saņēmusi 320 000 eiro. Pati Koļegova skaidrojusi, ka viņa šīs dividendes 2015.gadā dāvinājusi savam brālim. Koļegova 2015.gadā arī izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.
Medijos Koļegova tolaik skaidroja, ka ir tikai formāla “Pallogs” līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Arī dāvinājumi esot izsniegti brāļa ģimenei. Tiesa, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kas radīja aizdomas par šo līdzekļu izmantošanu ”aplokšņu algu” maksāšanai, norāda mediji.
Lai gan Koļegova savās amatpersonas deklarācijās norādījusi, ka pēdējos gados saņēmusi gandrīz miljonu eiro dividendes no sev daļēji piederošā koka palešu ražotāja SIA “Pallogs”, firmas iesniegtie dokumenti Uzņēmumu reģistrā liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados nolēmuši peļņu nesadalīt, liecina “Firmas.lv” datubāzē pieejamā informācija.
“Firmas.lv” pieejamie “Pallogs” dalībnieku sapulču protokoli liecina, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma dalībnieku sapulce katru gadu nolēma nesadalīt iepriekšējā gadā gūto peļņu.
Koļegovas amatpersonas deklarācijās norādīts, ka 2015.gadā dividendēs no “Pallogs” viņa saņēmusi 320 000 eiro, 2014.gadā – 380 000 eiro, bet 2013.gadā – 240 000 latu (341 500 eiro).
“Pallogs” peļņa 2015.gadā bija 0,99 miljoni eiro, 2014.gadā – 0,55 miljoni eiro, 2013.gadā – 0,68 miljoni eiro, bet 2012.gadā – 1,05 miljoni eiro, liecina “Firmas.lv” informācija.
