VVD: Baltijas jūrā nonākušie notekūdeņi no Liepājas attīrīšanas iekārtām nav radījuši paliekošu ietekmi uz ekosistēmu 19
Ziņa papildināta ar Valsts policijas informāciju pl. 18:15.
No Liepājas attīrīšanas iekārtām jūrā nonākušais notekūdeņu apjoms nav radījis paliekošu ietekmi uz Baltijas jūras ekosistēmu, tādējādi nav pamata noteikt ierobežojumus jūras zvejai, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.
Viņa norāda, ka, sabrukot vienai no Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu priekšattīrīšanas sekciju sienām, Baltijas jūrā tika novadīti aptuveni 12 000 kubikmetri (m3) neattīrītu notekūdeņu.
VVD veiks aprēķinus par videi nodarīto kaitējumu, un nodos tos Valsts policijai, kura par šo avāriju ir sākusi krimināllietu pēc Krimināllikuma 11.nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem pret dabas vidi.
Jalinska piebilst, ka Veselības inspekcija (VI) turpina ūdens kvalitātes mērījumus un informēs iedzīvotājus par peldēšanas aizlieguma atcelšanu.
Pēc Jūras spēku Krasta apsardzes veiktās piesārņojuma izplatības modelēšanas, VVD informējis VI un Dienvidkurzemes novada pašvaldību, ka īslaicīgi riski peldūdeņu kvalitātei pastāv no Liepājas pilsētas ziemeļu robežas līdz Pāvilostai.
Turklāt šodien, 25.jūlijā, tiek ziņots, ka par neattīrīto notekūdeņu noplūdi jūrā pie Liepājas Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas birojā pirmdien sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 11.nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem pret dabas vidi, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.
Izmeklēšana Valsts policijā sākta, lai varētu jau sākotnēji fiksēt notikuma vietā esošos apstākļus, apzināt liecības, izgūt ekspertu slēdzienus, lai tālāko procesuālo darbību laikā lemtu par konkrētu kriminālprocesa kvalifikāciju atbilstoši dabas videi nodarītajam kaitējumam, ko pašlaik vēl apzina Valsts vides dienests (VVD).
Kā vēstīts, svētdienas, 23.jūlija, pievakarē Liepājā, Šķēdē, sabrukusi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.
VVD aprēķinās Liepājas attīrīšanas iekārtās notikušās avārijas rezultātā videi nodarīto kaitējumu un vērtēs amatpersonu atbildību.
Kā pirmdien skaidroja SIA “Liepājas ūdens” vadītājs Andis Dejus, tehniskā konstrukcija līdz šim bija tāda, ka abas sekcijas darbojās kopā, tādēļ tagad ir jārada tehniskais risinājums, lai tās atdalītu. Pieņemts lēmums būvēt kanalizācijas vadu, kas apietu sagruvušo sekciju.
Būve ir celta 2009.gadā. Ņemot vērā, ka tā ir virszemes būve, speciālisti to apsekojuši katru dienu, un nekas neesot liecinājis, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena varētu atdalīties.
Tiešu draudu cilvēku veselībai avārijas rezultātā nav, bet iedzīvotāji aicināti tuvāko dienu laikā izvairīties no peldēšanās Liepājas apkārtnē, īpaši Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, jo straumes virzās uz turieni. Atbildīgie dienesti veic ūdens paraugu monitoringu, lai sekotu līdzi ūdens kvalitātei.
Kā ziņots, pagājušajā naktī Liepājā izdevies apturēt notekūdeņu noplūdi jūrā un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbība atjaunota pagaidu režīmā.
Pašlaik situācija ar notekūdeņu ieplūšanu jūrā atrisināta un tie vairs neiztek ārpus attīrīšanas iekārtām, apgalvo pašvaldība.
Pēc pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītājas Zitas Lazdānes vārdiem, SIA “Liepājas ūdens” darbinieki kopā ar ekspertiem kopš avārijas brīža meklēja tehniskos risinājumus konstrukciju atjaunošanai. Šajā laikā bija apturēta notekūdeņu novirzīšanu uz bojāto rezervuāru un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Savāktie notekūdeņi iespēju robežās tikuši uzkrāti cauruļvados, spiedvados un sūkņu stacijās.
Pašvaldības pārstāve klāstīja, ka šodien turpināsies avārijas seku novēršanas darbi, sagruvušās sienas tehniskā ekspertīze un iemeslu skaidrošana kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes ekspertiem. Tāpat tiek veiktas ūdens analīzes un sekots līdzi ūdens kvalitātes izmaiņām.
