VUGD priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs: Sirēna nav vienīgais veids, kā informēt iedzīvotājus par iespējamiem draudiem 6
20. maijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) uz brīdi visā valstī iedarbināja trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas ieslēgšanas kārtību un tās darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.
Kopumā Latvijā ir uzstādītas 164 trauksmes sirēnas. Pārbaudē bez traucējumiem un bojājumiem nostrādājušas 119 no 155 pārbaudītajām trauksmes sirēnām. Vēl deviņām sirēnām netika veikta pārbaude, jo tās tiek atjaunotas, pārvietotas vai remontētas.
LA.LV jau vēstīja par cilvēku komentāriem, kuri steidza sociālajos tīklos ziņot, vai viņi no savām atrašanās vietām sirēnas varēja dzirdēt. Kamēr vieni dzirdēja labi, citi sirēnas nedzirdēja vispār, paužot par to pamatotu satraukumu.
Kā TV24 raidījumā “Uz līnijas” vēstīja Jānis Grīnbergs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks, 155 pārbaudītās sirēnas nenosedz visu Latviju.
“Sākotnēji, kad sirēnas tika uzstādītas, tās lika vairāk apdzīvotās vietās un noteikti tolaik tika ņemts vērā arī finansiālais aspekts. Tā ir viena lieta, otra lieta – sirēna spēj raidīt apmēram tikai pusotru kilometru attālumā ap sevi. Ja mēs runājam par teritoriju, kur tā nav tik blīvi apdzīvoti, tad, protams, šīs te sirēnas nav dzirdams.”
VUGD vietnieks gan nomierina: “Bet tas nenozīmē, ka, ja būtu tāda nepieciešamība informēt vai brīdināt cilvēkus, sirēnas noteikti nebūtu vienīgais veids, kā mēs to darītu. Sirēnas ir, bet arī citi apziņošanas veidi ir, un mēs arī strādājam pie jaunām – citām apziņošanas formām. Sirēna nav vienīgais un pēdējais veids, kā informēt cilvēkus par iespējamiem draudiem.”
