Notikuši jau 75 kūlas ugunsgrēki 1
Piektdien sākās astronomiskais pavasaris, kaut gan sezonai raksturīgā kūlas dedzināšana Latvijā norisinās jau no 16.janvāra, kad tika reģistrēts pirmais šā gada kūlas ugunsgrēks, kur Rīgā pērnā zāle dega 100 m2 platībā.
Šobrīd valstī reģistrēti jau 75 kūlas ugunsgrēki un aizvadīto dienu statistika liecina, ka pērnās zāles ugunsgrēku skaits strauji pieaug, paziņojumā vēsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs prognozē, ka ilgākā periodā Latvijā gaidāms sauss laiks, kas varētu veicināt kūlas ugunsgrēku izplatīšanos, tādēļ VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un sodāma rīcība. Kūlas dedzināšana apdraud cilvēku dzīvību, veselību un īpašumu, kā arī nodara būtisku kaitējumu dabai.
Pērn glābēji dzēsa 2900 kūlas ugunsgrēkus
2019.gadā valstī reģistrēti 2900 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 35% vairāk nekā 2018.gadā. Pērn palielinājies ne tikai kūlas ugunsgrēku skaits, bet arī to rezultātā radīto postījumu apmērs -tika iznīcinātas 130 ēkas/būves un cieta 11 cilvēki.
Kūlas dedzināšanas rezultātā pērn izdega 3253 hektāri Latvijas zemes, kas ir par 61% vairāk nekā 2018.gadā, kad izdega nesakoptās teritorijas 2018 hektāru platībā.
VUGD pieredze liecina, ka pavasarī daži iedzīvotāji mēdz apkopt īpašumu, aizdedzinot neapkoptās platības ļaunprātīgi. Arī bērni vai pusaudži spēlējoties vai apzināti dedzina pērno zāli, bet liela daļa no kūlas ugunsgrēkiem izceļas nepieskatītu ugunskuru vai nevērīgi izmestu izsmēķu dēļ.
Tikai divos novados pērn nebija kūlas ugunsgrēku
Pērn tikai divos novados – Mērsraga un Rojas novadā netika reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Turpretī visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Daugavpils novadā – 180, Rēzeknes novadā – 125 un Dobeles novadā – 98 pērnās zāles ugunsgrēki.
Salīdzinot republikas pilsētu statistiku, 2019.gadā visvairāk kūlas ugunsgrēku bija Daugavpilī – 268, Rīgā – 176 un Jēkabpilī – 119. Jāpiebilst, ka Rīgā, salīdzinot ar 2018.gadu, kad tika reģistrēti 232 kūlas ugunsgrēki, pērn to skaits tomēr ir sarucis. Arī Ventspilī un Jūrmalā vērojama pērās zāles ugunsgrēku skaita samazināšanās, bet vismazāk kūlas ugunsgrēku (16) bija Valmierā.
Jākopj īpašumi
Lai pavasarī neveidotos kūla, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski, regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana, uzsver VUGD.
Ja visas pašvaldības iesaistītos un noteiktu šīs minimālās zemes apsaimniekošanas un uzturēšanas prasības, kā arī tās kontrolējot, tiktu novērsta kūlas veidošanās un ugunsgrēku izcelšanās iespējamība, uzskata dienestā.
Par kūlas dedzināšanu ir paredzēti sodi.
