VUGD izveidojis “noslīkšanas melno punktu karti”: šogad ūdenstilpnēs noslīkuši jau 42 cilvēki 9
Biedrība “Peldēt droši” sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) izstrādājusi “noslīkšanas melno punktu karti”, kurā apkopoti dati par pēdējiem trim gadiem, aģentūru LETA informēja biedrībā un VUGD.
“Teju katrs dzīvojam ūdens tuvumā – dabīgas ūdenstilpes ir mums visapkārt. Īpašā kategorijā ir piemājas dīķi, kas kalpo ainaviskam skatam, bet cik droši tie ir mūsu bērniem? To izveides mērķis nav būt par peldvietu, taču neviens nav pasargāts no nejaušas iekrišanas ūdenī, jo īpaši bērni,” satraukumu pauda biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze.
Kartē atzīmēti punkti par 316 gadījumiem, kur VUGD laikā no 2020. līdz 2022.gadam no ūdenstilpes izcēlis vienu vai vairākus bojāgājušos. Statistika liecinot, ka gadā vidēji katru trešo dienu no ūdens tiek izcelts kāds noslīkušais – 2020.gadā kopā 122, 2021.gadā – 100 un 2022.gadā – 94 cilvēki. Šogad dienests no ūdenstilpēm izcēlis jau 42 mirušus cilvēkus.
Trīs gadu laikā 63% gadījumu VUGD strādājis lauku apvidū vai apdzīvotā teritorijā, 26% republikas pilsētās un 11% citās pilsētās. No visiem gadījumiem visvairāk nelaimes notikušas Rīgā – 16%. Krāslavas un Liepājas novados izcelti vienlīdz daudz bojāgājušo – 4%, nedaudz mazāk – 3% – Rēzeknes novadā.
VUGD priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs aicina ikkatru apzināties riskus, lai ārkārtas situācija nemaz nenotiktu, neradīt apstākļus nelaimei. Viņš uzsvēra, ka noslīkt var minūtes laikā, taču pat visātrākie glābēji nevar tik ātri atbraukt.
“Mūsu pieredze rāda, ka visbiežāk nelaime nemaz nenotiktu, ja vien būtu ievēroti drošības pamatnoteikumi – nepeldēties alkohola reibumā vai vienatnē, nebūt pārgalvīgiem, nelēkt nezināmās ūdenstilpēs, lietot peldvestes un pieskatīt vienam otru, īpaši bērnus,” norādīja Grīnbergs.
Lai mazinātu riskus, “Peldēt droši” un VUGD aicina bērniem norobežot piekļuvi piemājas ūdenstilpei, baseinam vai dekoratīvam dārza dizaina elementam, ja tajā ir ūdens, nekad nepeldēt vienatnē un nebūt pārdrošam.
Tāpat iedzīvotāji aicināti izvēlēties drošu peldvietu, kur krasts ir lēzens un ar cietu pamatni, ūdens ir stāvošs vai ar minimālu straumi, peldvieta nav aizaugusi, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu, tā ir viegli pieejama un tajā peldas arī citi cilvēki.
Atrodoties pie jebkuras ūdenstilpes, svarīgi to vispirms izstaigāt. Svarīgi saprast, kāda ir gultne, kur mainās dziļums, kādas ir straumes. Arī iepriekšējā vasarā iepazīta peldvieta vienmēr jāizpēta no jauna.
Visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās – vietās, kuras tam ir īpaši izveidotas, ir labiekārtotas un tajās dežurē glābēji.
“Peldēt droši” un VUGD aicina nelekt ūdenī no tramplīna, laivas, tilta vai krasta, bet, vizinoties ar laivu vai nodarbojoties ar ūdenssporta veidiem, vilkt glābšanas vesti un pārliecināties, ka tā ir pareizi uzvilkta.
Situācijā, kad redzams kāds cilvēks nelaimē, jāzvana 112 un jāizvērtē savas spējas palīdzēt. Nereti noslīkst gan slīcējs, gan glābējs.
