Vrubļevskis: Izredzes Siguldai uzņemt olimpiskās spēles ir palielinājušās 0
Zviedrijas galvaspilsētas Stokholmas un līdz ar to arī Siguldas izredzes tikt pie 2026.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanas ir palielinājušās, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis.
Šobrīd uz 2026.gada olimpisko spēļu rīkošanu ir divi pretendenti – Itālijas pilsētu Milānas un Kortīnas d’Ampeco apvienotais pieteikums un Stokholma, kas turklāt renes sporta veidus iecerējusi aizvadīt Siguldas kamaniņu trasē. Vēl pagājušajā nedēļā uz Olimpiādes rīkošanu bija trīs kandidāti, tomēr Kanādas pilsētas Kalgari iedzīvotāji referendumā nobalsoja pret ieceri uzņemt četrgades nozīmīgāko forumu, un pēcāk šī kandidatūra tika atsaukta.
Vrubļevskis sacīja, ka Kalgari atteikšanās rīkot Olimpiādi ir labas ziņas, jo tas uzlabojis Stokholmas izredzes iegūt organizēšanas tiesības.
“Trīs konkurentu vietā tagad ir palikuši tikai divi. Izredzes arī Siguldai uzņemt olimpiskās spēles tagad ir lielākas, turklāt Kalgari skaitījās spēcīgs kandidāts, jo šai pilsētai jau ir bijusi pieredze uzņem šāda mēroga sacensības,” teica Vrubļevskis.
Vēl oktobrī Zviedrijas mediji vēstīja, ka pēc septembrī notikušajām vēlēšanām par Stokholmas vadīšanu vienojušās Zaļā partija un centriski labējā partiju apvienība “Alliance” – abas uzskata, ka pilsētai nevajadzētu uzņemties 2026.gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu. Tiesa, Vrubļevskis norādīja, ka situācija tomēr nav tik noteikta.
“Politiskais spēks, kas ir koalīcijā, bija tikai izteicies, ka viņi būtu pret nodokļu maksātāju naudas izmantošanu olimpisko spēļu rīkošanā. Pēc tam Zviedrijas Olimpiskā komiteja paziņoja, ka to var izdarīt arī ar privātu investoru naudu, un situācija nomierinājās,” skaidroja Vrubļevskis. “Stokholmas kandidatūra šķiet atbilstoša, ņemot vērā, ka arī Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) nostāja ir Olimpiādes rīkošanā izmantot jau esošas būves.”
“Stokholmas domes atbalsts jautājumā, vai ir jāuzņem olimpiskās spēles, nav noteicošais. Tas tikai publiski skan kā Stokholmas pieteikums. Tajā tiek piedāvās rīkot sacensības vairāku pašvaldību teritorijās, tāpēc vienas pilsētas atbalsta trūkums nav liela problēma,” domā Vrubļevskis.
Pēdējā laikā arī Zviedrijas sportisti aktīvāk sākuši atbalstīt Stokholmas kandidatūru, turklāt atlēti par šo ideju izsakoties ļoti pozitīvi.
Vrubļevskis uzskata, ka abu kandidātu izredzes rīkot olimpiskās spēles pašlaik esot 50/50, turklāt Itālijas valdība jau likusi manīt, ka Milānas un Kortīnas d’Ampeco pieteikumam savu atbalstu nesniegšot.
Nākamnedēļ Japānas galvaspilsētā Tokijā notiks Nacionālo olimpisko komiteju asociācijas ģenerālā asambleja, kur abas pretendentes pirmo reizi publiski prezentēs savas kandidatūras, taču tas vairāk būšot ideju līmenī.
Vēl Vrubļevskis pastāstīja, ka laikā, kad decembrī Siguldā notiks Pasaules kausa posms skeletonā un bobslejā, Latvijā viesosies projektētāji un skiču autori trases iespējamai pārbūvei. Turklāt LOK prezidents uzsvēra, ka trase tiks pielāgota bobsleja četrinieku sacensībām arī tad, ja Stokholma netiks pie iespējas rīkot 2026.gada olimpiskās spēles. Tāpat Latvijā drīzumā ieradīšoties Zviedrijas Olimpiskās komitejas pārstāvji un bobsleja, skeletona un kamaniņu starptautisko federāciju cilvēki.
Līdz 11.janvārim 2026.gada olimpisko spēļu rīkošanas kandidātēm jāiesniedz pilnībā aizpildīts pieteikums, bet līdz 12.aprīlim jābūt iesniegtam pēdējām pašvaldību un valsts garantijām par drošību un vīzām. Vrubļevskis jau iepriekš pauda pārliecību, ka Latvijas puse kandidatūru noteikti atbalstīts un dos savas garantijas.
Olimpisko spēļu mājvieta 2026.gadam tiks izvēlēta jūnijā SOK sesijā Šveices pilsētā Lozannā.
Šī gada Ziemas olimpisko spēļu mājvietai Phjončhanai no Dienvidkorejas savulaik rīkot četrgades nozīmīgāko forumu bija tikai divas konkurentes – Minhene (Vācija) un Ansī (Francija), kamēr Ķīnas galvaspilsēta Pekina uzvarēja cīņā par tiesībām rīkot 2022.gada Ziemas olimpiskās spēles ar tikai vienu citu pilsētu – Almati no Kazahstānas.
