VP nākotnē plāno palielināt kiberpolicistu skaitu 0
Klasisku kibernoziegumu izmeklēšanā Valsts policijai (VP) netrūkst kapacitātes, taču, lai sekmīgāk cīnītos ar noziegumiem virtuālajā telpā, policija nākotnē plāno palielināt kiberpolicistu skaitu, intervijā aģentūrai LETA atzina Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Šobrīd klasisku kibernoziegumu izmeklēšanā speciālistu policijā pilnīgi pietiek, turklāt Latvijā nav novēroti lieli kiberuzbrukumi.
“Ja mēs runājam par klasiskiem augsta līmeņa kibernoziegumiem, tad ir muļķīgi paziņot, ka policijai nav kapacitātes kibernoziegumu izmeklēšanai. Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas darbinieki ir augstas klases speciālisti. Brīžiem ir pat grūti pateikt, kāpēc, ņemot vērā atšķirīgās sociālās garantijas ar privāto sektoru, šie speciālisti turpina uzcītīgi veikt savus dienesta pienākumus. Acīmredzot nauda ne vienmēr nosaka visu – šiem cilvēkiem ir aicinājums un misijas apziņa,” secina VP priekšnieks.
Lai arī policijas speciālisti ir augsti kvalificēti, datorzināšanas kibernoziedzniekiem ar katru gadu pieaug, tāpēc pēdējā laikā policija ir veikusi vairākus pasākumus, lai uzlabotu cīņu ar pārkāpumiem virtuālajā vidē.
Pirmkārt, Valsts policija pagājušajā gadā sākusi ES projektu par notikuma vietas apskati. Šajā projektā ietilpst standarta izstrāde notikuma vietas apskatei visiem noziegumu veidiem, tostarp virtuālajā vidē. Šajā projektā policija sadarbosies ar vadošajām šīs jomas Eiropas valstīm – Šveici, Zviedriju un Igauniju. Policisti izglītosies, kā labāk rīkoties tādos gadījumos, kad tiek saņemts iesniegums, un kādas darbības jāveic, lai nepazaudētu noziegumu pēdas. Tas ir svarīgākais, ar ko ikdienā sastopas eksperti. Daudzos gadījumos tehnikas izņemšana izdarīta nepareizi un pazudušas visas pēdas, tāpēc ir svarīga izņemšanas metodika.
Otrkārt, ar nākamā gada 1.janvāri Valsts policijas koledžā padziļinātās apmācībās tiks izmantoti elementi, kas attiecas uz virtuālo vidi.
Treškārt, plānots paplašināt kibernoziegumu apkarošanas nodaļas kompetenci un kapacitāti. Šobrīd nodaļā strādā 11 cilvēki, taču Ķuzis domā, ka speciālistu skaitu vajadzētu palielināt līdz 20. Protams, šādā gadījumā tiks pārskatītas arī nodaļas funkcijas. Šobrīd, piemēram, pedofilija lielā mērā ir pielāgojusies virtuālai videi, un šādus noziegumus izmeklē viena nodaļa Rīgas reģiona pārvaldē. Paplašinot Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas kompetenci, iespējams, šajā nodaļā varētu strādāt speciālisti, kas uzraudzītu situāciju ar pedofilu uzturētajām interneta vietnēm. Pasaules prakse liecina, ka teju katrā noziedzības nozarē policijā ir jābūt cilvēkam, kas uzrauga virtuālo vidi.
Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas kapacitātes celšana notiks uz iekšējo resursu rēķina. Šīs nodaļas kapacitātes stiprināšana iekļauta arī Valsts policijas attīstības koncepcijā, kas vēl nav apstiprināta. Attīstības koncepcijā ir iekļauti arī jautājumi par atalgojuma sistēmu, jo nav noslēpums, ka privātajā sektorā IT speciālisti saņem daudz labāk nekā speciālisti policijā.
“Es joprojām pieturos pie viedokļa, ka pie normāliem apstākļiem izrāviens varētu būt ne ātrāk par 2016.gadu, kad varam cerēt, ka policistiem paaugstināsies algas. Šo vienību varētu palielināt līdz 2016.gadam,” norādīja Ķuzis.
Ceturtkārt, šogad sadarbībā ar Eiropas Komisijas Krāpšanas apkarošanas biroju starptautiska projekta gaitā policija par apmēram 400 000 latu iegādājās jaudīgu tehniku ekspertiem, kas veic kiberekspertīzes un fonoskopiskās ekspertīzes. Tas ļaus samazināt rindas šādu ekspertīžu veikšanai.
Lai sekmīgāk cīnītos pret hakeriem kibernoziegumu apkarošanā, daudz uzmanības nepieciešams veltīt arī prevencijai, un tas nav tikai policijas darba lauciņš. Cilvēkiem ir nepieciešams skaidrot, ka neaizsargāts dators ir tas pats, kas uz ielas atstāts maks ar naudu un dokumentiem, uzsvēra Ķuzis.
