Voldemārs Krustiņš: Nu, skaties, koalīcija! 0
Var teikt, ka pagājšnedēļ ar čiku beidzās nelielais skandāls ap faktu, ka no Latvijas uz Krievijas militāri patriotiskās trenēšanas nometnēm devušies jaunieši no Latvijas skolām. “Latvijas Avīzē” par tām rakstīja Ģirts Vikmanis 24. maija numurā.
Pilnīgi skaidrs, ka Krievija šādas nometnes organizē savas militārās audzināšanas mērķiem un interesēm, kas tomēr nesakrīt ar Latvijas patriotisma izpratni, un tāpēc mūsu valsts iedzīvotāju piedalīšanās tur ir, mazākais, apdomājama, pirms veicināma. Taču, kaut ierobežots, bet materiāls atbalsts no Aizsardzības ministrijas ir dabūts, un par to nu lielie brīnumi. Acīmredzot virspavēlnieka A. Bērziņa tiešā vai netiešā iejaukšanās glāba kādam ministrijas ierēdnim amata krēslu. Tas arī viss, un čiks, ja neskaita vēl Latvijas TV “100. panta preses klubā” noskatīto piektdien. Tajā kāds vietējā krievu laikraksta līdzstrādnieks aizrunājās pat līdz tam, cik demokrātiski varētu apspriest Latvijas pievienošanos Krievijai. Esmu pārliecināts, ka vismaz “Latvijas Avīzes” lasītāji šādu “diskusiju”, tāpat kā krievu valsts valodas ieviešanu neatbalstītu un tā pārvērstos par draudīgu provokāciju.
Tas ir blakussecinājums. Bet par nometņu lietu punkts nav pielikts. Tā ir acīmredzama nejēdzība, ka Latvijā nav organizētas jaunatnes militārās un pilsoniskās audzināšanas jeb treniņa nometnes, bet valsts, t. s. integrācijas, līdzekļi netiek izlietoti publiski apspriestu, sabiedrības atbalstītu projektu, piemēram, šo nometņu, organizēšanai. Kur tērē valsts miljonus?
Tie ir jautājumi ne vien “Vienotības” kontrolētajai Aizsardzības ministrijai (A. Pabrikam), bet arī Nacionālajai apvienībai, kurai ne mazāka morāla un politiska atbildība. Šos jautājumus arī pārējās partijas nevarēs apiet, 12. Saeimas vēlēšanām nākot.
