Vokalīze Jolantai Strikaitei 0
Esmu jauna ceļa sākumā, saka pazīstamā dziedātāja, kādreizējā trio “Lady’s Sweet” šarmantā dalībniece Jolanta Strikaite, kuru turpmāk arvien biežāk sastapsim uz akadēmiskās mūzikas koncertu skatuvēm. Tuvākais no tiem – 9. jūnijā Rīgas Domā, kur koncertā “Ainava ar putniem” dziedātāja uzstāsies kopā ar ērģelnieci Ilzi Reini un flautisti Ievu Pudāni.
Tikko veiksmīgi izturēti bakalaura studiju gala pārbaudījumi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, mūzikas pedagoģes diplomam pievienojot otru – profesionālas vokālistes bakalauru. Eksāmenu uztraukumi aiz muguras, bet Jolanta teic – tas nav noslēgums, bet jauna ceļa sākums. Talseniece Jolanta Strikaite, gandrīz sešus gadus bijusi populārā trio “Lady’s Sweet” dziedātāja, šobrīd stingri izlēmusi iet savu – akadēmiskas mūzikas – ceļu un kopš gada sākuma trio vairs nedarbojas. No publiskās telpas Jolanta gan nav pazudusi – ik vakaru viņa uzrunā televīzijas skatītājus LNT raidījumā “Labvakar, Latvija!”.
Atskatoties dziedātāja pasmaida – trio meitenes tiešā un pārnestā nozīmē bija sadziedājušās, un viena otru joprojām uztver kā ģimenes locekles. Kā tēlaini saka Jolanta – kopā izēsti gan sāls pudi, gan garšoti deserti. Dziedātāja atzīst, koncerti kopā ar trio dibināšanas iniciatoru, komponistu Kārli Lāci, kopīgi koncertceļojumi aiz Latvijas robežām gan palsajās Krievijas, gan Amerikas ārēs, veiksmīga dalība jauno izpildītāju konkursā “Jaunais vilnis”, kurā trio ieguva astoto vietu, devuši nenovērtējamu rūdījumu.
“Laikam vienkārši dabiski no tā visa izaugu,” pasmaida dziedātāja. Interese par akadēmiskās mūzikas lauciņu nav nejauša. Jolantas pirmā solfedžo skolotāja un pirmais impulss interesei par mūziku ir viņas mamma, mūzikas pedagoģe un Talsu sieviešu kora “Vaive” kormeistare Antra Strikaite.
Jolanta pamatskolā nejauši uzzinājusi, ka audzēkņus uzņem Rīgas Doma kora skola. Viņu uzņēma un kopš tā brīža sākusies arī interese par akadēmisko, sevišķi kora mūziku. “Man apkārt bija cilvēki, kuri šādu mūziku tiešām ar prieku klausījās.” Citi pusaudža gados klausījās modernās popgrupas, bet Jolantas mājā skanējusi atmodas laika latviešu mūzika. “Iespējams, tādēļ bija vieglāk pieņemt klasiku kā pamata stilu. Tā uzrunā joprojām. Vienmēr licies, ka reiz pie tās atgriezīšos.”
Aiziešana no populārā trio bija likumsakarība, ne mirkļa lēmums. “Uzdevu jautājumu sev – ko gribu darīt pēc pieciem gadiem. Šis bija pēdējais brīdis ielēkt akadēmiskās mūzikas vilcienā. Protams, lai kaut ko iegūtu, no kaut kā jāatsakās,” skaidro Jolanta. Jau toreiz, kad pirms četriem gadiem Jolanta iestājās Mūzikas akadēmijas vokālajā nodaļā, viņa zināja, ka būs jāizvēlas. “Šogad ziemas sākumā gatavojos eksāmeniem ar nopietnu programmu. Tas prasīja pamatīgu enerģijas devu. Iespējams, ka ir kaut kur pasaulē cilvēks, kas spēj šīs abas jomas apvienot, bet, zinot savas balss iespējas un slodzi, ko tā var turēt, bija jāizvēlas. Ceru, ka spēšu sevi realizēt tieši klasiskajā mūzikā.”
Jolanta pasmaida – par panākumiem pagaidām pāragri spriest, laiks rādīs, vai lēmums bijis pareizs. “Šobrīd jūtos ļoti labi. Varu gan laiku, gan enerģiju patērēt tajā, ko patiešām gribu darīt,” viņa rezumē.
Un jaunajā ceļā dziedātājai līdzi pamatīga pieredzes bagāža. “Tā nāk kā dāvana no iepriekšējiem gadiem. Pat, ja abas dziedāšanas tehnikas nav savienojamas, tad, pateicoties šai pieredzei, uz skatuves jūtos brīvi, pārliecināti.” Jolantai sirdij tuva ir 20. gadsimta mūzika – tajā ir mazāk stīvuma, distances. “Esmu tikai ceļa sākumā. Mūsdienās katram ir jāiet ar kaut ko savu, jāatrod kāda odziņa. Mēģināšu ņemt līdzi labākās iemaņas no tā, ko esmu darījusi iepriekš.”
Dziedātāja secina: ir sajūta, ka šobrīd vaļasprieku nomainījusi profesija un par estrādes prožektoru spožuma zudumu nebēdā. “Spožums ir uz visām skatuvēm. Šobrīd es to cenšos panākt ar balss tehniku, nevis kādiem ārējiem efektiem. Tavs darbs ir arī tavs rezultāts – šajā jomā ir ļoti viegli izmērīt. Mana spožā rampa ir darbs. Ja varu to izdarīt, uzsitu sev uz pleca, ja nē – vēl jāstrādā. Esmu noķērusi to kaifa sajūtu. Tā varbūt bija lieta, kuras pietrūkst estrādes mūzikā, – lai arī it kā daudz darba ieguldījām, kaut kas tomēr nāca vieglāk.”
Jolanta apzinās, viegli nebūs. Draugi smejoties – esot nomainījusi 200 cilvēku auditoriju pret astoņiem, kuri turklāt ir radi un draugi. “Šajā dzīves periodā man nav svarīgi, vai tie ir tie divsimt vai tie daži cilvēki.
Galvenais ir darīt to, ko ļoti gribu darīt, un nedomāt par to, ka zālē nav tik daudz cilvēku vai ir tik maz prožektoru. Agrāk vai vēlāk labām lietām ir jāiegūst rezonanse, ja dari no sirds un neizliecies.” Vasarā būs pirmie projekti – tā būs pirmā mēraukla.
Jolantas dziedājumu tandēmā ar jauno ērģelnieci Laumu Akmeni Lieldienu dievkalpojumā Sv. Jāņa baznīcā dzirdējusi ērģelniece Ilze Reine, tam sekojis aicinājums muzicēt kopā. Rīgas Domā Jolanta dziedās latviešu komponistu Arvīda Žilinska, Jāņa Mediņa, Pētera Barisona dziesmas. Iespējams, programmu papildinās “odziņa” – Kārļa Lāča veltījums dziedātājai jeb “Vokalīze Jolantai”.
Jolanta ir pateicīga par Kārļa Lāča prasīgumu pret sevi un citiem. “Viņš mūs norūdīja. Tikšanās ar Kārli bija liela dzīves skola. Tāpat kā tikšanās ar Laimu Vaikuli. Tādas tikšanās ir pērles, lielās iespējas, kas tāpat vien negadās. Bez disciplīnas un prasīguma neko nevar sasniegt. Visi lielie meistari – Mariss Jansons, Andris Nelsons, Elīna Garanča – ievēro ārkārtīgu disciplīnu. Pret sevi un pārējiem. Tikai tad, ja galvā ir tas ideāls, tu vari kaut ko sasniegt.” Jolantu iedvesmo Laimas Vaikules īpaši veltītais ieraksts uz estrādes leģendas jaunā albuma eksemplāra: “Jolanta, ticu tavam talantam!”
Protams, bez ambīcijām nevar. Jolantas sapņu loma ir Lučija Doniceti slavenajā operā. “Jādomā plaši,” saka Jolanta. “Ja domāsi Latvijas mērogā, tad arī būs tie astoņi cilvēki publikā, ja domāsi pasaules līmeni, varbūt vari cerēt uz Eiropas mērogu.
Es, protams, apzinos savas liriskā koloratūrsoprāna iespējas – šajā ziņā par nākotni biezumos nav jāzīlē. Noteikti nebūšu dramatiskais soprāns un nedziedāšu Tosku vai Aīdu. Neesmu tas tips.”
Jolanta smaida – pašlaik vasaras koncertu grafiks lēnām pildās. Kopā ar Laumu Akmeni viņa koncertēs ērģeļmūzikas festivālā “Unda Maris” (27. VII) Slokas baznīcā. Un tad jau iestājeksāmeni Mūzikas akadēmijas vokālās nodaļas maģistrantūrā – ja to visu izdosies apvienot ar atpūtu vasaras mājiņā pie jūras kopā ar draugu, vasaras plāns būs piepildīts! “Vismuļķīgākais būtu šobrīd apstāties. Ja esmu uzņēmusi kursu, ir jāiet!”
