VNĪ šefs Tols atkāpjas, problēmas nāksies risināt jaunajam valdes priekšsēdētājam 7
Piektdien, 10. martā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) padome pieņēma valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Tola atlūgumu. M. Tols lūdzis viņu atbrīvot no amata pienākumiem pēc abpusējas vienošanās ar šā gada 20. martu, šodien informē Finanšu ministrija.
Vienlaicīgi padome pieņēma lēmumu nākamnedēļ izsludināt publisku atlases konkursu uz VNĪ valdes priekšsēdētāja, kā arī trīs valdes locekļu amatiem. Jāatzīmē, ka diviem valdes locekļiem – Andrejam Milzarājam un Madarai Melnmatei-Savickai šā gada aprīlī un augustā beigsies pilnvaru termiņi. Savukārt valdes locekle Līga Ermane, kura nesen bija iecelta šajā amatā, turpinās strādāt līdz savu pienākumu termiņa beigām.
Jaunajai VNĪ valdei būs jānodrošina uzņēmuma pārvaldības maiņa, lai sekmīgi izstrādātu un ieviestu uzņēmuma attīstības stratēģiju 2018. – 2022. gadam. Tāpat valdes pienākumos būs īstenot pārmaiņas, lai VNĪ kļūtu par modernu nekustamo īpašumu projektu attīstītāju, kā arī noteikt jaunos darbības standartus atbilstoši mūsdienu ekonomikas perspektīvām.
Pretendentu atlases komisija jau tuvākajā laikā uzsāks darbu, lai atklātā konkursā izvēlētos piemērotākos pretendentus VNĪ valdei.
Jāpiezīmē, ka pēdējos gados neveiksmīgi īstenoti vairāki VNĪ pārraudzīti kultūrai un sabiedrībai nozīmīgu objektu rekonstrukcijas un restaurācijas projekti.
Vēl aizvien neveiksmes vajā 2013. gadā ugunsgrēkā cietušo Rīgas pili. Pēc tam, kad tika oficiāli pabeigti pils atjaunošanas pirmās kārtas darbi, šā gada sākumā Baltā zāle, kuru ugunsgrēks bija praktiski izpostījis, cieta vēlreiz – tika konstatēta ūdens noplūde Rīgas pils bēniņos, kas skārusi Rīgas pils Baltās zāles griestus un daļu no sienām, kā arī Valsts prezidenta kancelejas darba telpas zem Baltās zāles. Avārijas cēloņi un par to atbildīgie vēl joprojām nav noskaidroti.
Tā 2012. gada vasarā tika prognozēts, ka jau 2013. gadā sāksies un 2014. gadā noslēgsies 6,099 miljonus latu (8712 miljonieiro) vērtā Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcija. 2014. gadā rekonstrukcijas termiņš atbīdījās līdz 2017. gadam, bet projekta izmaksas pieauga vairāk nekā divkārši, proti, līdz 20 034 825 miljoniem eiro. 2016. gada sākumā Rīgas būvvaldē vēl joprojām nebija iesniegts JRT rekonstrukcijas projekts un gada laikā trīs reizes tika pagarināts iepirkums darbu īstenošanai. Savukārt pērnā gada nogalē JRT rekonstrukcijas termiņš tika mainīts vēlreiz, pārceļot to uz 2019. gada 2. septembri.
Divas reizes pagarināts arī Rakstniecības un mūzikas muzeja restaurācijas un rekonstrukcijas projekts, un pēc tam, kad VNĪ atstādināja būvniekus – “PMK un BBA” – firma vērsās tiesā un panāca aizliegumu jebkādus darījumus ar jauniem būvniekiem par Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas rekonstrukcijas būvniecības projektā vai tā izmaiņās paredzēto darbu veikšanu. Citastarp būvnieki norādīja, ka būvniekam no VNĪ puses nodotajā būvprojektā paredzētie tehniskie risinājumi neatbilst senās ēkas faktiskajam stāvoklim. Tādējādi apdraudēts vēsturiskās ēkas restaurācijai un rekonstrukcijai piešķirtais EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta finansējums – 4 947 685 eiro, neskaitot PVN.
