VM paziņojusi, ka Latvijā mazinājies Covid-19 smago saslimšanas gadījumu skaits 14
Latvijā ir palielinājies pret Covid-19 vakcinēto un šo slimību pārslimojušo cilvēku skaits un ir mazinājies slimības smago gadījumu skaits, teikts Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā, kas šodien tika izskatīts valdībā.
Uzlabojoties epidemioloģiskai situācijai, ir samazinājies slogs uz veselības sektoru un testēšana ir kļuvusi par diagnostikas un ārstēšanas izvēles rīku. Šobrīd Latvijā, līdzīgi kā citur Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs, tiek novēroti periodiski mēreni infekcijas pacēlumi, kas pārsvarā tiek saistīti ar izmaiņām cirkulējošajās “SARS-CoV-2” omikrona varianta apakšlīnijās.
Kopumā 2023.gada 5.aprīlī Latvijā tika sasniegta pamatvakcinācijas kursa aptvere 69,2% no kopējā iedzīvotāju skaita, kas ir ļoti tuvu vēlamajam sabiedrības vakcinācijas pārklājuma rādītājam – 70% – un vidējam ES/EEZ rādītājam – 73,1%.
Uz minēto datumu 1.balstvakcināciju bija saņēmuši 42,2% no pamatvakcināciju noslēgušām personām jeb 29,2% no kopējās populācijas. Salīdzinājumā ES/EEZ valstīs 1.balstvakcinācijas devu ir saņēmuši 54,8% iedzīvotāju. Vecuma grupā virs 60 gadiem 1.balstvakcināciju bija saņēmuši 44,7%, taču ES/EEZ valstīs vecuma grupā no 60 gadiem 1.balstvakcināciju ir saņēmuši 84,9% iedzīvotāju.
Savukārt 2.balstvakcināciju uz 5.aprīli bija saņēmuši 3,5% no kopējas populācijas. Salīdzinājumā ES/EEZ valstīs 2.balstvakcinācijas devu ir saņēmuši 14,2% iedzīvotāju. Vecuma grupā virs 60 gadiem 2.balstvakcināciju bija saņēmuši 8,4%, taču ES/EEZ valstīs vecuma grupā no 60 gadiem 2.balstvakcināciju ir saņēmuši 35,5% iedzīvotāju.
VM norāda, ka, ņemot vērā, ka Latvijā ir ļoti zems balstvakcinācijas līmenis, vakcinācijas un pārslimošanas rezultātā iegūtas imunitātes efekts sabiedrībā pakāpeniski samazinās. Tomēr omikrona varianta paveidi var radīt situāciju, kas raksturīga sezonālai epidēmijai, un tādējādi neprasa ievērojamus epidemioloģiskās drošības pasākumus.
Vienlaikus joprojām pastāv ievērojamas neskaidrības par turpmāko epidemioloģisko attīstību, un tas var ietekmēt turpmākos lēmumus, vērtē VM.
