VM nākamā gada valsts budžetā sola ņemt vērā arī diabēta pacientu vajadzības 5
Gatavojot veselības nozares prioritāros pasākumus nākamā gada valsts budžetam, Veselības ministrija (VM) apņēmusies ņemt vērā arī diabēta pacientu vajadzības.
VM speciālisti šodien tikās ar Latvijas Diabēta asociāciju, Latvijas Diabēta Federāciju, Latvijas Endokrinologu asociāciju, Latvijas Māsu biedrību, Sirds veselības veicināšanas aliansi, pacientu pārstāvjiem un speciālistiem no universitātes slimnīcām un ministrijas padotības iestādēm, lai apspriestu diabēta pacientu aprūpes pieejamības problemātiku un iespējamos risinājumus.
Latvijas Endokrinologu asociācija un Latvijas Diabēta asociācija veselības ministram Hosamam Abu Meri (JV) iesniedza oficiālu vēstuli. Tajā pausts aicinājums 2025.gada budžetā rast finansējumu ar diabēta pacientu aprūpes pieejamību un ārstēšanu saistītām prioritātēm, tostarp ikdienas diabēta kontrolei nepieciešamo tehnoloģiju nodrošināšanai, kā arī veidot nacionāla mēroga diabēta aprūpes un profilakses plānu.
Kā kritiski neatliekamā prioritāte izcelta nepieciešamība pieaugušajiem 1.tipa diabēta pacientiem apmaksāt ārstēšanos ar insulīna sūkni un glikēmijas kontroles iespējas ar nepārtrauktās glikozes uzraudzības (NGLU) sistēmu. Asociāciju aprēķini liecina, ka, 150 pacientiem pilnvērtīgi apmaksājot insulīna sūkņus un 1100 pacientiem NGLU sistēmas, iespējams ietaupīt aptuveni divus miljonus eiro no valsts budžeta. Tāpat prioritāšu vidū izcelta diabēta apmācības pieejamības palielināšana un kvalitātes pilnveide, kā arī valsts apmaksāta bariartriskā ķirurģija 2.tipa diabēta pacientiem ar izteiktu aptaukošanos.
Savukārt neatliekamo prioritāšu sarakstā iekļauta insulīna injekciju adatu kompensēšana un koncepcijas izstrāde multiprofesionāla diabētiskās pēdas centra izveidei, kur diabēta pacienti var ambulatori saņemt gan ārstēšanas plāna izstrādi un ārstēšanu, gan daudzveidīgu konsultāciju klāstu.
Tikšanās laikā speciālisti uzsvēra kompleksas pieejas nepieciešamību diabēta pacientu ārstniecībā un aprūpē. Sabiedrībā pieaugošā aptaukošanās problemātika ir izaicinājums, kas jārisina gan ar sabiedrības veselību veicinošām profilaktiskām metodēm, gan mērķtiecīgu apmācību, gan arī ārstnieciskām. Arī diabēta pacientu ārstniecībā un aprūpē būtu jāpilnveido gan pacientu apmācība sadzīvot ar slimību un pareizi uzraudzīt savu veselības stāvokli diabēta apmācības kabinetos un diabētiskās pēdas aprūpes kabinetos, gan jāpanāk insulīna sūkņu un glikozes monitorēšanas sistēmu apmaksa prioritāri 1.tipa diabēta pacientiem, norāda VM.
Ministrijas speciālisti apliecināja, ka, sagatavojot veselības nozares prioritāros pasākumus nākamā gada valsts budžetam, ņems vērā arī diabēta pacientu vajadzības.
Arī Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane norādīja, ka, tiekoties ar VM un nozares pārstāvjiem, panākta vienošanās, ka tehnoloģiju nodrošināšana un apmācības sistēmas pilnveidošana ir viena no galvenajām prioritātēm, lai uzlabotu diabēta pacientu aprūpi un mazinātu veselībai bīstamu komplikāciju risku.
VM norāda, ka pēdējos gados 2.tipa cukura diabēta gadījumā pacientiem veikta virkne uzlabojumu. Piemēram, vairāku farmakoterapeitisko zāļu grupām – GLP-1, SGLT2 un DPP-4 inhibitoriem un to kombinācijām – atcelti nosacījumi par terapijas nodrošināšanu tikai augsta hipoglikēmiskā riska pacientiem. Līdz ar to medikamenti ir pieejami plašākām pacientu grupām.
Tāpat atcelta prasība par sulfonilurīnvielas preparātu obligātu lietošanas nepieciešamību terapijas shēmās, kā arī dota iespēja pacientiem ar kardiovaskulāru slimību GLP-1 izrakstīt kombinācijā ar vai bez Metforminum un/vai SGLT2 inhibitoru terapijas. Tādējādi pacientiem tiek nodrošināta savlaicīgāka terapijas pieejamība atbilstoši vadlīnijām.
Paplašināts arī ārstu speciālistu loks, kuri tiesīgi nozīmēt nepieciešamos medikamentus – SGLT2 un to kombinācijas var izrakstīt arī nefrologs.
No šī gada paplašināta arī valsts apmaksāta insulīna sūkņu kompensācija jauniešiem no 18 gadu vecuma līdz 24 gadu vecumam. Iepriekš insulīna sūkņu sistēmas tika nodrošinātas tikai bērniem. Turpinās darbs pie tālākiem uzlabojumu plāniem diabēta pacientu ārstniecībā un aprūpē, kā arī turpinās sarunas ar speciālistiem un diabēta pacientu organizācijas pārstāvjiem par prioritārām pieaugušo pacientu grupām, kurām primāri būtu nodrošināmas glikozes monitorēšanas sistēmas un sūkņi turpmākajos gados, tai skaitā, iesaistot zāļu ražotāju pārstāvjus. Tāpat tiek apspriesti jautājumi par šo medicīnisko ierīču efektīvāko piegādes veidu pacientiem.
