VM: Latvijā rudens un ziemas Covid-19 epidēmijas ietekme izpaudīsies četras līdz piecas nedēļas pēc jauna vīrusa paveida atklāšanas 53
Latvijā rudens un ziemas Covid-19 epidēmijas ietekme izpaudīsies četras līdz piecas nedēļas pēc jauna vīrusa paveida atklāšanas vai uzliesmojuma citās valstīs, paredz Veselības ministrijas (VM) izstrādātais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par epidemioloģiskās drošības draudiem saistībā ar Covid-19 infekciju.
VM dati liecina, ka no šī gada 9.jūnija saslimstība ar Covid-19 pakāpeniski sāka pieaugt. Piemēram, šī gada 19.jūnijā 14 dienu kumulatīvais saslimstības gadījumu skaits sasniedza 145 uz 100 000 iedzīvotājiem, bet uz 8.jūliju jau 340,2.
Saslimstības pieauguma tendenci noteica Covid-19 omikrona paveida izplatība, kas kopš 2021.gada decembra sāka izplatīties Covid-19 inficēto personu vidū un 2022.gada sākuma jau prevalēja inficētu personu vidū.
Kopumā no pandēmijas sākuma līdz 2022.gada 1.jūlijam 27 375 pacientiem ar Covid-19 infekciju izdevās noteikt jeb sekvencēt SARS-CoV-2 vīrusa celmu. No tiem alfa celms noteikts 19,7% personām, delta – 40,9% un omikrona – 28,9%.
No 2022.gada 11.nedēļas līdz 2022.gada 26.nedēļai tika reģistrēti 13 623 Covid-19 reinfekcijas gadījumi, kas ir 14,7% no kopēja reģistrētā gadījumu skaita minētajā periodā. Turklāt minētajā laika periodā reinfekcijas gadījumu īpatsvars no pozitīvu paraugu skaita pieauga, sasniedzot savu maksimumu jūnija beigās – 19,9%.
VM norāda, ka straujāk Covid-19 saslimstības rādītāju pieaugums notiek Rīgā, Vidzemē un Pierīgā. Arī Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs kopumā vidējie radītāji norāda, ka mēneša laikā saslimstība ar Covid-19 ir palielinājusies.
Kopumā jūnijā Covid-19 septiņu dienu kumulatīvais ar SARS-CoV-2 inficēto stacionēto pacientu skaits ir palielinājies par 43%, bet septiņu dienu kumulatīvais nāves gadījumu skaits Covid-19 pacientiem ir samazinājies par 45%.
Visaugstākā saslimstība novērota sociāli aktīviem cilvēkiem vecuma grupā 20 līdz 69 gadi. VM secina, ka patlaban izveidojas un izplatās jauni Covid-19 celmi. Turklāt, ņemot vērā iepriekšējo Covid-19 paveidu izplatīšanās dinamiku, ministrijā uzskata, ka Latvijā rudens un ziemas epidēmijas ietekme izpaudīsies četras līdz piecas nedēļas pēc jauna celma atklāšanas vai uzliesmojuma citās valstīs.
VM norāda, ka no šī gada 1.aprīļa praktiski vairs nav noteikti nekādi obligātie nosacījumi darba organizēšanai, pakalpojumu sniegšanai un pasākumu organizēšanai, saglabājot tikai dažus izņēmumus riskantajās vidēs, piemēram, veselības aprūpē un ieslodzījuma vietās. Pašlaik paliek spēkā prasība lietot sejas maskas augsta riska vietās ārstniecības iestādēs.
Vienlaikus VM atzīmē, ka joprojām pastāv nenoteiktība attiecībā uz Covid-19 uzliesmojuma varbūtību nākotnē, proti, uzliesmojuma sākuma laiks un smagums, un Covid-19 izplatības prognožu stabilizācijai visdrīzāk būs nepieciešami vēl vairāki gadi, līdz izveidosies stabils infekcijas izplatības cikliskums, piemēram, ar regulāriem paredzamiem sezonāliem infekcijas uzliesmojuma viļņiem. Līdz ar to ministrijas vērtējumā ir jārēķinās ar vairākiem iespējamiem scenārijiem Covid-19 izplatībai un atbilstoši tiem jāplāno epidemioloģiskās drošības pasākumi.
Tāpat VM vērtējumā jāturpina arī pasākumi, kas sākti Covid-19 pandēmijas laikā. Starp tiem ir situācijas monitorings un gatavošanās pasākumi rudens un ziemas periodam, epidemioloģisko prasību ievērošana, testēšana uz Covid-19, pozitīvo testu paraugu sekvenēšana, notekūdeņu monitorings.
Papildus jāturpina arī Covid-19 pacientu ārstēšana, tai skaitā pēc pārslimošanas – dinamiskā novērošana un rehabilitācija. Jāturpina arī ārstniecības personu apmācība, jaunu epidemioloģisko pasākumu ieviešana jauna uzliesmojuma gadījumā tai skaitā operatīvi, efektīvi epidemioloģiskās drošības pasākumi ieceļošanai, piemēram ieceļotāju testēšana, senioru, riska grupu vakcinēšana pret Covid-19 no septembra un citi pasākumi.
LETA jau rakstīja, ka Ministru kabinets atbalstīja VM izstrādāto plānu par veselības aprūpes nozares gatavību iespējamai Covid-19 izplatības mazināšanai rudenī.
Kā skaidroja ministrijā, pamatojoties uz Eiropas Slimību un profilakses centra prognozēm un iepriekšējo pieredzi, paredzēti trīs reālākie iespējamie Covid-19 infekcijas izplatības scenāriji, sākot no sezonālas inficēšanās, kas raksturīgs omikrona paveidam – līdz pat nekontrolējamai slimības izplatībai ar būtisku apdraudējumu sabiedrībai un veselības nozarei, kas raksturīgs delta paveidam.
Katram scenārijam plānoti atbilstošie pasākumi – veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana, testēšana, vakcinācija, kontaktpersonu apzināšana, mājas karantīnas nepieciešamība un drošības pasākumu ieviešana. Piemēram, vieglākā scenārija gadījumā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība nebūs būtiski traucēta, saslimušo pacientu ārstēšanā un uzraudzībā pamatā norisināsies pie ģimenes ārstiem. Skrīninga testēšanu veiks riska grupām un augsta slimības izplatības riska vietās un citviet.
Atbilstoši epidemioloģiskajiem scenārijiem izveidoti arī vairāki scenāriji vakcinācijas īstenošanai, sākot no vajadzības vakcinēt tikai riska grupas un beidzot ar plašas sabiedrības vakcināciju, ja notiks saskarsme ar jauniem vīrusa paveidiem, pret kuriem līdz šim iegūtā imunitāte nedarbosies. Piemēram, vieglākajā scenārijā vakcināciju plānots īstenot ģimenes ārstu praksēs un ārstniecības iestāžu vakcinācijas kabinetos, sasniedzot līdz par 65 000 vakcinācijas faktu nedēļā. Savukārt intensīvas slimības izplatības gadījumā vakcināciju plānots izvērst līdz pat 100 000 vakcinācijas faktu nedēļā, iesaistot visas ārstniecības iestādes un atverot vakcinācijas centrus.
