VM: Ja pārbaudes audzinātājai būtu veiktas laicīgi, arī sifilisa diagnoze nebūtu novēlota 0
Saistībā ar gadījumu, kad bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja darbiniecei tika konstatēts sifiliss, Veselības ministrija uzsver, ka normatīvie akti jau šobrīd nosaka pietiekami detalizētas prasības, lai inficēšanās riskam bērni netiktu pakļauti, ja bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēji ievērotu tiesību aktos noteiktās prasības.
Pēc Veselības ministrijas rīcībā esošās informācijas, Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologu veicot konkrētā gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu, pēc iestādes vadītājas teiktā secināja, ka bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja pieļāvusi darbiniecei uzsākt darba pienākumu veikšanu pirms bija veikta pirmreizējā obligātā veselības pārbaude atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumos noteiktajā kārtībā*. Minētajai personai saslimšana ar sifilisu tika atklāta, vēršoties pie ārsta. MK noteikumi nosaka obligāto veselības pārbaužu apjomu, attiecīgi bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs obligāti veic izmeklējumus uz infekcijas slimībām, kam ir augstākie saslimstības rādītāji un kas ir saistītas ar visaugstāko inficēšanās risku bērnu aprūpes laikā, proti – plaušu tuberkulozi un zarnu infekcijas slimībām.
Saslimstības ar sifilisu Latvijā salīdzinoši ar minētajām infekcijām ir zemāka – katru gadu tiek atklāti mazliet virs 130 jauniem saslimšanas gadījumiem, piemēram 2015.gadā reģistrēti 139 jauni sifilisa gadījumi, savukārt jaunie tuberkulozes gadījumi katru gadu pārsniedz 620 gadījumus. Vēršam uzmanību, ka tuberkuloze izplatās gaisa pilienu ceļā, bet sifiliss ir seksuāli transmisīva infekcija, tādēļ inficēšanās risks ar tuberkulozi bērniem un aprūpētājam ir ievērojami augstāks nekā sifilisa gadījumā. Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka nav lietderīgi pilnīgi visus bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējus pakļaut izmeklēšanai uz sifilisu. Tajā pat laikā ir noteikts, ka obligātās veselības pārbaudes laikā veic arī personas vispārējo un speciālo izmeklēšanu, kas nozīmē, ka ārsts novērtē personai nav citu infekcijas slimību pazīmes, kuru gadījumā ir jānosaka profesionālās darbības ierobežojumi atbilstoši MK noteikumiem Nr. 642 “Noteikumi par profesionālo darbību ierobežojoši infekcijas slimību sarakstu”, kas nosaka, ka personas ar sifilisu lipīgajā periodā ir aizliegts nodarbināt zīdaiņu un pirmsskolas vecuma bērnu aprūpē.
Ņemot vērā minēto uzskatām, ka, ja konkrētajā gadījumā pirms darba pienākumu veikšanas darbiniece savlaicīgi būtu veikusi obligāto pirmreizējo veselības pārbaudi, saslimšana ar sifilisu būtu atklāta savlaicīgi.
Papildus vēršam uzmanību, ka Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikts, ka bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina bērnam atbilstošu vidi, kas nerada draudus viņa drošībai, dzīvībai un veselībai. Tāpat MK noteikumi Nr.890 “Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” nosaka, ka pakalpojuma sniedzējs ir atbildīgs, lai darbiniekiem būtu nepieciešamās zināšanas un prasmes higiēnas prasībām atbilstošu un drošu pakalpojumu sniegšanai.
Izvērtējot minēto, gadījumu varam secināt, ka ne pakalpojumu sniedzējai, ne arī pakalpojumu sniegšanā iesaistītajai personai nav bijušas pietiekamas zināšanas un prasmes, lai nodrošinātu bērnu veselībai drošu pakalpojumu sniegšanu. Tādēļ aicinām bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējus nopietnāk izvērtēt savas zināšanas un iemaņas un veikt regulāru zināšanu pilnveidošanu, lai nodrošinātu bērnu veselībai drošu vidi un izbēgtu no pēdējā laikā konstatētajiem higiēnas prasību pārkāpumiem gan bērnu ēdināšanā, gan aprūpē, kā rezultātā pirmsskolas vecuma bērnu bijuši pakļauti inficēšanās riskam.
* Ministru kabineta noteikumi Nr.494. “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm”, kā arī ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 404 “Prasības bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanas kārtība”