VM: Aizliegums lietot un tirgot alkoholiskos dzērienus līdz 21 gada vecumam jāskata kompleksi 0
Aizliegums lietot un tirgot alkoholiskos dzērienus līdz 21 gada vecumam jāskata kompleksi ar citu atkarību izraisošo vielu apriti un iegādāšanos, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.
Viņš skaidroja, ka VM atbalsta iniciatīvas, kuras vērstas uz alkohola pieejamības mazināšanu, tomēr vecuma paaugstināšana jāskata kompleksi ar citu atkarību izraisošo vielu apriti un iegādāšanos, piemēram, tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču iegāde, kā arī azartspēļu spēlēšanu un dalību loterijās.
LETA jau ziņoja, ka sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” savākti 10 000 paraksti par aizliegumu iegādāties un lietot alkoholiskos dzērienus personām līdz 21 gada vecumam.
Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Raivis Ieviņš, kurš par minēto priekšlikumu parakstus sācis vākt vēl 2012. gadā. Ieviņš piedāvā aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus, iesaistīt to lietošanā vai tos nodot rīcībā personai, kas nav sasniegusi 21 gada vecumu. Par šo aizliegumu neievērošanu būtu nepieciešams sodīt atbilstoši likumdošanai, kas līdz šim ir attiecināta uz personām līdz 18 gadu vecumam, viņš uzskata.
Papildus būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību arī pašiem alkohola lietotājiem vecumā līdz 21 gadam. Iniciatīvā teikts, ka zinātniskie pētījumi atklāj, ka cilvēka smadzenes attīstās līdz 23 un pat 25 gadu vecumam.
Šo divu iemeslu dēļ alkohola lietošana būtu īpaši nevēlama personām līdz 25 gadu vecumam, uzskata iniciatīvas autors. Viņaprāt, limita palielināšana no 18 līdz 25 gadiem gan ir pārāk plašs diapazons un lielākajai sabiedrības daļai tas šķistu nepieņemami – jo īpaši alkohola industrijai.
Šo likuma grozījumu ietekmē arī nepilngadīgie būs vairāk pasargāti, pārliecināts idejas autors. Augstāks vecuma limits alkohola iegādei neļaus pārdevējiem aizbildināties, ka pircējs ir izskatījies pilngadīgs, viņš pauda.
Alkohola radīto seku (slimību, traumu un atkarības) ārstēšana valstij ir ekonomiski neizdevīga, norādīts iniciatīvas pieteikumā. Balstoties uz Eiropas Savienības datiem, Latvija gadā iztērē vairākus simtus miljonu eiro alkohola radīto seku likvidācijai.
“Mūsu valstij ir vajadzīgi spēcīgi un veseli jaunieši, kas spējīgi ar samaksātajiem nodokļiem papildināt valsts budžetu, nevis to tukšo alkohola seku likvidācijai. Šie likumu grozījumi ir solis uz veselu, pārtikušu un laimīgu sabiedrību,” pauda Ieviņš.
10 000 parakstu savākšana sniedz iespēju iniciatīvu iesniegt izskatīšanai Saeimā.