– Ir paredzējumi, ka kanclerei šis būšot pēdējais gads Vācijas vadībā. 10
– To neizslēdzu. Bet nākamais pēc nozīmes partijā ir Šoibles kungs ar savu partijā un pasaulē spēcīgo autoritāti, bet Latvijai daudz nepieņemamāku vīziju par Eiropas nākotni. Viņš ES skata kā impulsu centru. Jo tuvāk Vācijai, jo spēcīgāka ES politika. Jo tālāk no Vācijas, jo tuvāk pelēkai zonai. Tā ka Latvijas ārpolitiskajam dienestam priekšā nestāv vieglākie laiki. ES modelis, kurā iestājāmies, pastāvēja kā saulaina laika kluba modelis, kurā dalīja naudu pa labi, pa kreisi. Bet uznākuši grūti laiki ar ģeopolitiskiem izaicinājumiem. Bēgļu tēma vien parādījusi, cik esam negatīvi diskusijas formātā nodrošināt risinājumu. Un nacionālo valstu deputātu ievēlētā EK vadība, vai tas ir Junkers vai Mogerīni, vai parlamenta priekšsēdētājs Šulcs, pārstāv veco laiku ideoloģiju, no kuras ES būs jāmainās prom. Līderība ES ir ar zināmiem vakuumiem. Tā kā jaunajai formulai vēl ir daudz nezināmo, uz plānā ledus jāvirzās uzmanīgi. Jebkura veida karstgalvīgi paziņojumi šobrīd neliecinās par tālredzību valsts politikā.
– Ko sakāt par kultivēto domu, ka iepretī stiprajam vīram Putinam Eiropā pašlaik ir vāji un neizteiksmīgi līderi? Varbūt pienāks laiks, ka demokrātijas vadīs tādu uzskatu cilvēki kā madame Lepēna?
– Nedomāju, kaut bēgļu krīzē labējais un kreisais populisms tuvākajā laikā ļoti būtiski pieņemsies spēkā. Arī kreisais, jo ir interesanta tendence, kā viņi bēgļu jautājumos sāk atbalstīt galēji labējas partijas. Bēgļu tematika ienes straujas izmaiņas lielo konservatīvo un sociāldemokrātisko partiju līnijās. Īsā laikā tradicionālie spēki nepazudīs no Eiropas politiskās kartes, bet populistu ietekme pie nacionālo valstu politiskās noteikšanas vidējā termiņā pieaugs. Tas, ka noārdīsies daļa Šengenas priekšrocības, tas, ka daudz vairāk uzturēs nacionālo valstu specifiskās prasības ES kopējā struktūrā, ir pilnīgi viennozīmīgi. Sāksies pretēja kustība federalizācijas virzienam, kāds lielā mērā tika ieturēts iepriekš. Latvijai tas nozīmē skatīties, kur kas kustas, lai neieejam kādā strupceļā, nepaliekam pēdējie, kas ielec tālēs aizejoša vilciena pēdējā vagonā bez nopietniem sabiedrotajiem. Mums ļoti kvalificēti jāpiedalās diskusijās par Eiropas nākotni. Lai tiekam pārstāvēti ar augstu mandātu, reprezentabli, bet dziļi integratīvi.
