– Vai izskatās, ka noslēgsies ilgs laikposms ar “Vienotību” valsts vadībā? Tā bijis, ka virzošās partijas darbojas gadus desmit un tad “izbeidzas”. 10
– Ja ir apņēmība mainīties, tas jādara iespējami ātri, pārliecinoši, atsaucot atpakaļ rīcībspējīgus līderus no Briseles, piesaistot reģionu cilvēkus. Runājot par partiju “izbeigšanos” – arvien, kad nav bijusi ideoloģijas bāze vai tā sasvārstījusies un vietā likta frāžainība, projekts “partija” izrādījies īsmūžīgs. Ja “Vienotības” kodols saņemas, rod jaunus līdzgaitniekus, tad atjaunotne iespējama, bet uz stingras ideoloģiskas bāzes – vai tā konservatīva vai liberāla, nacionāla. Bez tās nevarēs braukt tālāk pa vecam no vienas sarunāšanas līdz otrai. Eiropā tomēr ietur kristīgi konservatīvas vai sociāldemokrātiskas līnijas kā galvenās vadlīnijas Tēmas, kas ir darba kārtībā, – ES naudas sadale vai bēgļu jautājums, vai attiecības ar Krieviju –, prasa ideoloģisku redzējumu un formulējumus no jebkuras organizācijas līderiem un biedriem, kas orientējas uz vērtībām, nevis īstermiņa labumu iegūšanu. Nevaru iedomāties, ka Latvijas politisko spektru pēkšņi veido virkne pašvaldību sīkpartiju, kas saradušās kā sēnes pēc lietus. Tas neliecina par demokrātijas veselības pakāpi. Eiropas Parlamentā nav tādu bloku kā “manam ciemam” un “manai pilsētai”.
– Valdības vadītāja amatam nominēts Kučinska kungs, piederīgs Liepājas partijai. Vai viņš būs tas deķīša raustītājs uz visām pusēm?
– Man grūti objektīvi analizēt Kučinska kandidatūru, jo viņu pazīstu no Tautas partijas laikiem, tīri cilvēciski simpatizējot. Kučinska informatīvais līmenis, strādājot dažādos posteņos, ir gana labs, un pieļauju, ka viņa spēja darboties ar iekšpolitiskām tēmām būtu par pakāpi labāka nekā Straujumai. Taču šodien globālais attīstības process no līderiem prasa dziļu starptautisku integrāciju, aktīvu spēju piedalīties projektā, ko varētu saukt par Eiropas glābšanu. Proporcija vismaz ir 50 pret 50, kad jāpiedalās kopā ar citiem ministru prezidentiem Savienības lietu lemšanā, to samērojot ar Latvijas valdības vadīšanu. Šķiet, ka Mārim Kučinskim Latvijas eiropeiskā integritāte nav viens no galvenajiem izaicinājumiem, ka viņam ir citas stiprās puses. Vēlu Kučinskim veiksmi, lai tiktu galā ar maz apgūtiem izaicinājumiem un atrastu, kā būt aktīvam ES premjeru klubiņā ar integrētas Latvijas pārstāvošu viedokli. Tas ir vājais punkts pašreizējā personāliju kombinācijā, bet ne mirkli negribu apšaubīt prezidenta izvēli dot iespēju Kučinskim veidot valdību.
– Vai daudz ko neizšķirs piedāvājums, par kādu gatavas vienoties partijas, kas piedalīsies Kučinska valdībā? Ko politiķiem svarīgi deklarēt kā pašreiz darāmo?
– Ideāla būtu ne pārāk gara deklarācija. Parasti nozaru ministrijas devušas kaudzēm priekšlikumu, kur kuru sarakstīt. Tas nozīmē Latvijas nelaimi – sektorālismu, neveidojot sinerģijas. Šajā situācijā nevar katrai ministrijai izdalīt pīrāga daļu, jo tādējādi nerodas izrāviena efekts. Pašlaik lielākā lieta – ar iespējami mazāku kapitālu paveikt vairāk. Tas prasa citādu problēmu, plānošanas un prioritāšu izvērtēšanas procesu, ne resorisko pieeju. Protams, nav nepareizi par prioritāti virzīt izglītību vai veselības aprūpi, vai ekonomikas efektivizāciju. Lielais jautājums – kā to realizēt ilgtspējas un sinerģijas virzienā. Kam Latvijā būs mandāts, lai Latvija pateiktu – esam labāki, atvērtāki investīcijām nekā citi? Vai par ieguldītājiem uzrunās, teiksim, ķīniešus, kas ar savām investīcijām var degradēt Eiropas kopā saturēšanās lietu, vai krievu naudīgos cilvēkus vai tomēr rietumniekus? Aiz deklarācijā vārdiski paustā jāatklāj, vai investīcijas būs reģionos vai kur citur.
– Bijāt skeptisks par Straujumas valdības darbu. Tagad ir diskusijas, vai cilvēkiem posteņos jāturpina darbs, vai Kučinska kabinets jāveido no baltas lapas. Kā būtu pareizi?
– Ar sabiedrību jārunā, bet saturiski augstvērtīgākā līmenī, nevis sociālajos tīklos – tviterī, feisbukā izrādot, cik es esmu labs čalis. Uzņēmējdarbības treneri māca, ka slikta vadītāja pirmā pazīme ir būt čomiskam.
Modernās tehnoloģijas, protams, ir jāizmanto kā līdzeklis, bet atbildīgi. Jābūt patiesam līderim, un nevis tikai tamdēļ, ka ir tūkstošiem tvitersekotāju. Vajadzētu vairāk pragmatisma, vairāk komandas, nevis asimetriskus, savas individuālās spēles spēlētājus.
