Uldis Pīlēns: Esmu optimists un nelietotu terminus – Eiropas bojāeja, pašnāvība, islamizācija 10
“Latvijas Avīzē” viesojās pazīstamais uzņēmējs, “UPB” padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Saruna ar viņu par valdības veidošanas notikumiem un par “bēgļu jautājumu”.
– Pīlēna kungs, kāds ir jūsu viedoklis par notiekošajiem procesiem – par Straujumas valdības gāšanu, par jauna kabineta veidošanu Kučinska vadībā?
U. Pīlēns: – Tas, ka varēja būt neapmierinātība ar Straujumas valdību, nav pārsteigums. – Priekšā būs pagrūts laiks, un tas, kā trūkst grūtiem laikiem, – nav valsts ietvara, kas jāredz katram pilsonim, darba devējam un ņēmējam, sabiedriskajām organizācijām. To vērojam ilgāku laiku, kopš valdību vada “Vienotība”, arī Dombrovska – periodā. Valsts varas kapacitāte, leģitimitāte plok un samazinās. Tādā situācijā iniciatīvu ņem tie, kas leģitimitāti apstrīd ar lielāku vai mazāku presingu. Pa lielai daļai tie ir aktīvie pašvaldību vadītāji, sabiedriskās organizācijas un lobiju organizācijas. Tā valsts vara tiek saplosīta, es to gribētu saukt par sīkfeodālo līmeni. Tas iespējams tikai tad, kad valsts varai nav pietiekama autoritāte. Īpaši tas izpaudās Straujumas valdības laikā. Tur bija grūti izskaidrojami pasākumi, piemēram, ar grūstīšanos ap “Air Baltic”, “Citadeles” pārdošanā, sava ministra noņemšana, un faktiski Straujumas kundzei Ministru prezidenta nepieciešamās kapacitātes tomēr nebija. Nākot no uzņēmējdarbības vides, droši zinu, ka līderiem jābūt ar nedaudz citām īpašībām – politiskām, psiholoģiskām. Nevar būt tikai labs cilvēks. Bet tas, kā “Vienotība” situāciju “vadīja”, raisa izbrīnu par stratēģijas un taktikas kvalitātēm partijas augstākajos ešelonos. Tā iešaut sev kājā – grūti iedomāties, kā iespējams pieredzējušā eiropeiski civilizētā partijā ar lielu aizmugurisko resursu Briselē un pašvaldībās, partijā, no kuras nācis ES izpildvaras cilvēks nr. 2 vai nr. 3. Tas bija tāpat, kā uzkāpt uz visu veidu banānu mizām, kas gadījušās ceļā. Tas veids bija primitīvs un “Vienotības” politisko struktūru demontējošs. Turklāt iekšienē, šķiet, visi sastrīdējušies, kas rada sajūtu – vai viņi iet valdībā, saņem trīs vai sešas ministru vietas, “Vienotības” nākotnes variants ir diezgan slikts. Ja neiet valdībā, arī slikti, jo opozīcijā neko nepanāks. Trešais scenārijs? Iezīmējās jauna “Vienotības” atbrīvota niša politiskajā spektrā, bet nedomāju, ka “Vienotības” t. s. liberālā gala pārstāvji ar iepriekšējo izturēšanos sapelnījuši daudz pluspunktu nākamajām vēlēšanām. Ja ir ideoloģiskas domstarpības, jāiet ārā vai jācenšas panākt pārmaiņas, bet nedrīkst graut partiju no iekšpuses!