VL-TB/LNNK aicina ģenerālprokuroru izvērtēt iespēju sākt procedūru pilsonības atņemšanai Girsam 5
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcija nosūtījusi ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram vēstuli, kurā lūgts izvērtēt iespēju griezties tiesā ar prasību atņemt Ilarionam Girsam Latvijas pilsonību, kā arī normatīvajā regulējumā noteiktajā kārtībā sākt kriminālprocesu pret viņu.
Aicinājums ģenerālprokuroram tapis, atsaucoties uz 16.jūnijā portālā “youtube.com” publicēto video, kurā partijas “Par dzimto valodu” pārstāvis Girss apzināti sadedzina Latvijas pilsoņa pasi, demonstrējot savu nievājošo attieksmi pret valsti, liecina VL-TB/LNNK preses sekretāres Lailas Ozoliņas sagatavotā informācija.
Šī rīcība ir tikai viena no pēdējām epizodēm Girsa pastāvīgi realizēto aktivitāšu skaitā, kas tiek mērķtiecīgi un publiski īstenotas, lai kurinātu nacionālo naidu, uzsver nacionālā apvienība. Šādas aktivitātes mērķtiecīgi veido krievvalodīgo sabiedrības daļas neapmierinātību pret Latvijā pastāvošo iekārtu un valsti kopumā, kas pēc būtības ir vērsta uz Latvijas valstiskās iekārtas graušanu, tādējādi realizējot Krievijas politikas intereses Latvijā, norāda politiskā spēka pārstāvji.
Jau vēstīts, ka Girss sadedzinājis savu pasi un solījis atteikties no Latvijas pilsonības.
“Arī Gandijs, cīnoties par Indijas brīvību, sadedzināja savu pasi,” aģentūrai LETA sacīja Girss, kurš internetā izvietojis video, kurā redzams, kā viņš dedzina Latvijas pasi.
Viņš skaidroja, ka Latvijas pilsoņa pases dedzināšanas akts ir protests pret Latvijā īstenoto nepilsoņu politiku. Girss apgalvoja, ka šāds gājiens neesot viņa “publicistiskā ekspresija”, bet gan attālināšanās no “Latvijā pastāvošā rasisma”.
Kā ziņots, Valsts policija (VP) vērtēs Girsa rīcību, sadedzinot savu pasi, aģentūrai LETA pastāstīja policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis. Par šo gadījumu VP sāka administratīvo lietvedību.
Drošības policijā (DP) aģentūrai LETA skaidroja, ka pašlaik spēkā esošais tiesiskais regulējums par pases tīšu iznīcināšanu paredz tikai administratīvu, nevis kriminālatbildību. Līdz ar to šī gadījuma izmeklēšana ir tiesību aizsardzības institūciju, nevis DP kā valsts drošības iestādes kompetencē. Pase nav uzskatāma par valsts simbolu Krimināllikuma panta “Valsts simbola zaimošana” izpratnē.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikts, ka par tīšu personu apliecinoša dokumenta bojāšanu var uzlikt naudas sodu līdz trīsdesmit piecu eiro apmērā.
