VKKF turpinās cīņu par neatkarīga finansējuma modeļa atjaunošanu 1
Ideja par nepieciešamību pēc pastāvīga un neatkarīga finansējuma avota Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF) joprojām tiek uzturēta, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja VKKF padomes priekšsēdētāja Sigita Kušnere.
Tāpat tiek uzturēts priekšlikums, ka šis avots varētu būt atskaitījumi no alkohola akcīzes nodokļa un azartspēļu nodevas, norādīja Kušnere.
Viņa stāstīja, ka, dibinot VKKF, par paraugu tika ņemts Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, un arī VKKF sākotnēji tika finansēts no iezīmētajiem nodokļiem. Kušnere uzsvēra, ka “Jaunā laika” premjera Einara Repšes valdības laikā visas šīs iespējas fondam tikušas liegtas un nav atjaunotas līdz šai dienai.
“Ideja par to, ka VKKF ir nepieciešams neatkarīgs finansējuma avots un ka tas varētu būt atskaitījumi no alkohola akcīzes nodokļa un azartspēļu nodevas, joprojām tiek uzturēta. VKKF uzskata, ka tas ir labākais iespējamais fonda finansējuma modelis. Pagaidām valdība šo priekšlikumu ir vairākkārt noraidījusi, bet tas ir iekļauts rīcības plānā 2017.-2020.gadam,” skaidroja VKKF padomes priekšsēdētāja.
Katru nedēļu VKKF interneta mājaslapā tiek publicēts visai garš saraksts ar VKKF finansējuma saņēmējiem, kuri nav savlaicīgi nokārtojuši saistības – iesnieguši atskaites un nav uzrādījuši dokumentus, kas apliecina līdzekļu izlietojumu. Kamēr tas netiek izdarīts, iesniegtie pieteikumi nākamajos VKKF konkursos netiek reģistrēti izskatīšanai, kā arī tiek apturētas finansējuma izmaksas projektu finansēšanas līgumiem.
Radoši cilvēki diemžēl reizēm ir arī aizmāršīgi, pauda Kušnere. “Projekts ir realizēts, pat atskaite ir uzrakstīta, tikai ir aizmirsies datums, līdz kuram tā jāiesniedz. Ir arī dažādi iemesli, kuru dēļ atbalstīto projektu realizācija reizēm aizkavējas. Tā var būt slimība, kādas privātas problēmas. Reizēm rodas grūtības ar nepieciešamā papildu finansējuma piesaistīšanu vai sava finansējuma daļas atrašanu tām projekta pozīcijām, kam VKKF finansējumu nav piešķīris,” viņa skaidroja.
“Protams, ir iespējamas arī radošās neveiksmes, kad rakstniekam, kā viņi paši mēdz teikt, “pazūd iedvesma”,” piebilda Kušnere.
Tomēr esot arī gadījumi, kad negodprātīgi savus pienākumus veic projekta kurators. “Par to mums ir diskusija, kā, lieki nebirokratizējot procesu, sakārtot to tā, lai, piemēram, izdevēji nekļūtu par slinku autoru ķīlniekiem un otrādi,” viņa atklāja.
Kavētāju sarakstā ir arī Latvijas Literatūras centrs (LLC), kurš VKKF joprojām ir parādā vairāk nekā 69 000 eiro. LLC patlaban atrodas likvidācijas procesā, bet par to, vai VKKF izdosies atgūt parādu, pārliecības nav, stāsta Kušnere. “Literatūras nozarei tas ir sāpīgs trieciens ne tikai neīstenoto projektu, bet arī vispārējās emocionālās pašsajūtas dēļ,” viņa pauda.
