VKKF budžeta caurumu kompensēs? 4
Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Koalīcijas partijas vienojušās par papildu piešķīrumu Dziesmu un deju svētku sekmīgai norisei un esot rasts arī risinājums Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma pieaugumam un prognozējamībai, sasaistot to ar nodokļu ieņēmumiem.
Tas, pēc finanšu ministra Arvila Ašeradena (“JV”) pagājušonedēļ teiktā, iekļauts valdības koalīcijas pieņemtajā valsts budžeta piedāvājumā, kas paredz papildu esošajām valsts programmām finansēt jaunas valdības prioritātes un programmas.
Satraukumu par VKKF budžeta iztrūkumu, kas varētu apdraudēt mērķprogrammas valstiski nozīmīgu kultūras pasākumu atbalstam un koru un tautas deju tradīcijas attīstībai, kā arī reģionu – Kurzemes, Zemgales, Latgales un Vidzemes – kultūras programmas, fonds pauž kopš 2022. gada beigām. Tad, Ziemassvētku priekšvakarā kļuva zināms, ka VKKF 2023. gada budžetā nevar rēķināties ar “Latvijas valsts mežu” (LVM) ziedojumu apmēram 1 180 000 eiro apmērā (nepilniem 10% no kopējā VKKF 2023. gada budžeta; 2022. gadā – 750 000), ar ko tika finansētas šīs programmas.
Jāpiebilst, ka pagājis jau gads, kopš notikusi atgriešanās pie fonda neatkarīgā finansēšanas modeļa. Tagad VKKF tiek finansēts no iezīmētajiem, tā sauktajiem sliktajiem nodokļiem. To atskaitījumi ir diezgan nelieli – 3% no alkohola akcīzes nodokļa, 2% no tabakas akcīzes nodokļa, 1,37% no izložu nodokļa un 2,21% no azartspēļu nodokļa.
Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Dace Vizule uzsvērusi, ka VKKF ar LVM sadarbojas kopš 2011. gada un ka ikgadējais LVM ziedojums VKKF ir nozīmīgs fonda darbībai un kultūras nozarei kopumā. Kā preses konferencē pagājušajā trešdienā, 11. janvārī, teica VKKF direktors Edgars Vērpe, ziedošanas objekti tikuši izvēlēti tā, lai tie atrastos “tuvāk mežam”, tātad – Latvijas reģionos. Katrā ziņā LVM ziedojumam tiešām bija liela nozīme, lai VKKF pārvarētu smago 2008.–2009. gada saimnieciskās krīzes cirtienu, kad fonda budžets tika samazināts vairāk nekā uz pusi.
Taču koalīcija šī gada nogalē neatbalstīja KM informatīvā ziņojuma virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā un konceptuāli vienojās, ka līdzšinējā LVM ziedošanas prakse nav turpināma. Vienlaikus publiski tika pausts, ka šī lēmuma dēļ necietīs kultūras un sporta jomas, un tām līdz šim ziedojumos saņemto finansējumu ir jārod valsts budžetā.
Lai gan ar Zemkopības ministriju par to jau bijis parakstīts nodomu protokols, ar LVM ziedojumu vairāk rēķināties nevar – to VKKF preses konferencē atzina arī fonda padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe. Tomēr, pēc viņas teiktā, situāciju varētu kaut daļēji glābt, VKKF palielinot finansējumu, ko var panākt audzējot tai atvēlēto procentu daļu no akcīzes nodokļiem. Vēl janvārī notikšot VKKF padomes sēde un, ja šāds lēmums netiks pieņemts, tai varot nākties lemt, kuru no pārējām mērķprogrammām atcelt vai īstenot daļēji, jo, pēc D. Bluķes teiktā, reģionālās mērķprogrammas atcelt nedrīkst.
Finansējums, ar kuru tiek atbalstītas VKKF kultūras programmas, tiek sadalīts konkursu kārtībā. Katru projektu vērtē ekspertu komisijas, vadoties pēc fonda vispārējiem finansējuma sadales principiem
Pēc D. Bluķes teiktā, šogad fonds plāno rīkot deviņu nozaru projektu konkursus trīs reizes gadā, vairāku mērķprogrammu (piemēram, profesionālo nevalstisko kultūras organizāciju atbalsts, atbalsts jaunradei, radošās stipendijas u. c.) konkursus. Turpināsies ierosme par radošo stipendiju piešķiršanu Ukrainas pilsoņiem, ja viņi sadarbojas ar kādu Latvijas kultūras organizāciju. Būs muzeju nozares attīstības mērķprogramma, latviešu oriģinālmūzikas mērķprogramma u. c. Problemātiska situācija gan veidojas lielajiem festivāliem, kas saņēma finansējumu saistībā ar LVM ziedojumu, kas tagad vairs nav pieejams.
Kā ziņo LETA, iecerēts, ka budžets KM atbildības jomās – kultūrpolitikā, sabiedrības saliedētības veicināšanā un mediju politikā – būs par vairāk nekā 19 miljoniem eiro lielāks, ieplānots arī procentu daļu palielinājums no akcīzes nodokļu ieņēmumiem, kas VKKF nesīs papildu 1,37 miljonus eiro, ko varēs izmantot kultūras projektiem, tostarp nevalstiskajā sektorā.
Budžeta likumprojektu paketes izskatīšana Ministru kabinetā paredzēta 24. un 31. janvārī. Valdībā to plānots apstiprināt 7. februārī un Saeimā iesniegt 9. februārī.
FAKTI
VKKF regulāro projektu konkursi 2022. gadā
Iesniegti 3353 pieteikumi, no tiem atbalstīti 1550 pieteikumi
Kopā visās nozarēs pieprasīti 20 353 255 eiro, piešķirti 4 625 801 eiro (23,4 %)
Augstākais pieprasītā/piešķirtā finansējuma procents ir literatūras nozarē (37,8%)
Zemākais pieprasītā/piešķirtā finansējuma procents ir starpdisciplināro projektu nozarē (14,4%)
Avots: VKKF
