VK saskata pretlikumības IZM rīcībā ar pedagogu mērķdotācijām 0
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcība saistībā ar mērķdotācijām pedagogu atalgojumam ir bijusi neefektīva un dažos gadījumos pat nelikumīga, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).
VK uzskata, ka IZM darbs nav bijis apmierinošs, jo nav iespējams pārliecināties, vai budžetā ir ieplānots tik daudz naudas, cik izvirzītajam mērķim – pedagogu algām – patiešām nepieciešams, informēja VK sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Liepiņa-Milzarāja.
Ministrijai tiek pārmests, ka tā nav izstrādājusi kārtību, kādā aprēķināms mērķdotāciju apmērs, līdz ar to šo mērķdotāciju plānošana nav caurskatāma. Lai gan normatīvie dokumenti noteic, ka mērķdotāciju aprēķināšanai jāizmanto dati no Vienotās izglītības informācijas sistēmas, šī sistēma ir nepilnīga un tajā ne vienmēr uzrādīti aktuālie dati par skolēniem un pedagogiem. Tāpēc mērķdotācijām atvēlētā summa tiek aprēķināta, pamatojoties uz informāciju, ko vēstulēs papildus sniedz pašvaldības vai skolas, norāda VK.
Revidenti arī vērš uzmanību, ka IZM ilgstoši nespēj pienācīgi uzraudzīt mērķdotāciju izlietojumu – joprojām nav izveidota sistēma, ar kuras palīdzību kontrolētu naudas izlietojumu un pārliecinātos, vai dotācijas ir sasniegušas mērķi. Revidenti atklājuši gadījumus, ka pašvaldībās no šiem līdzekļiem ir izmaksāti darba devēja pabalsti un kompensācijas 2012.gadā vismaz 52 631 lata (74 887 eiro) un 2013.gada astoņos mēnešos – 43 834 latu (62 371 eiro) apmērā. Savukārt neizlietotās mērķdotācijas pašvaldības mēdz uzkrāt, izlietot dažādās piemaksās vai izmantot kā aizņemšanās avotu savu izglītības iestāžu saimnieciskās darbības nodrošināšanai.
Pastāvošā pedagogu atalgojuma sistēma arī veicina Darba likuma normu pārkāpšanu, norāda VK revidenti. Proti, izglītības iestādes vadītājs atvēlētās mērķdotācijas apmēru uzzina tikai septembra vidū, kad mācību gads jau ir sācies, bet skolotāji savu darba plānu – slodzes un atalgojumu – tikai septembra beigās vai pat oktobra sākumā. Tādējādi rupji tiek pārkāpta prasība par izmaiņām atalgojumā vai darba pienākumos darbinieku informēt ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms jauno normu stāšanās spēkā.
VK ieskatā IZM nav nodrošinājusi, ka princips “Nauda seko skolēnam” darbojas līdz galam, jo realitātē mērķdotācijas nonāk pašvaldībās, kuras pārdala finansējumu. Tādējādi rodas situācijas, ka pedagogi dažādās izglītības iestādēs par vienu un to pašu darba pienākumu veikšanu saņem atšķirīgu samaksu.
Ministrija arī joprojām nav ieviesusi VK 2006.gadā sniegto ieteikumu izstrādāt kārtību, kā plānojams vispārējās izglītības pedagoģiskā personāla skaits un specializācija. Pērn par valsts budžeta līdzekļiem izglītību ieguvuši 428 pedagogi, bet darbu izglītības iestādēs ir sākuši tikai 165. VK aprēķinājusi, ka tādējādi neefektīvi ir izlietoti vismaz trīs miljoni eiro.
