VK: Rīgā neremontējot deviņus tiltus, remontu izmaksas pieaugušas par pusmiljonu eiro 0
Rīgā laikus neremontējot deviņus tiltus, to remontdarbu izmaksas pieaugušas par pusmiljonu eiro, konstatēts Valsts kontroles (VK) revīzijā.
Lai gan, atšķirībā no citām pašvaldībām, kurās tika veikta revīzija, Rīgas pašvaldība veic gan tiltu galvenās gan vispārīgās inspekcijas, tomēr, konstatēts, ka tiltu uzturēšanas un remonta darbi nenotiek savlaicīgi.
Piemēram, nenovēršot 2015.gadā galvenajās inspekcijās konstatētos bojājumus eksperta norādītajā termiņā, par revīzijā pārbaudītajiem deviņiem tiltiem 2020.gadā nenovērsto bojājumu izmaksas palielinājušās par 161% jeb 213 000 eiro.
Savukārt, rodoties jauniem bojājumiem papildus tiem, kas nav novērsti, bojājumu novēršanas izmaksas palielinājušās par 407 000 eiro.
VK arī konstatējusi, ka Rīgas pašvaldība neizpilda eksperta sniegtos norādījumus noteiktajā termiņā vai apjomā 90% gadījumu jeb deviņos gadījumos no desmit. Tomēr, nenovērstajiem bojājumiem attīstoties, tie var radīt būtiskākus bojājumus.
To apliecinot arī Brasas tilta inspekcijās konstatētais. Rīgas pašvaldībai jau 2013.gadā sniegti norādījumi novērst deformācijas šuvju un hidroizolācijas bojājumus. Tomēr tie nav izpildīti un 2019.gadā atzinumā jau konstatēts, ka nenovērsto bojājumu dēļ ir attīstījušies siju bojājumi, tostarp, stiegrojuma korozija, kuras rezultātā siju nestspēja ir samazinājusies.
Tas, ka vairākiem Rīgas pilsētas pašvaldības tiltiem netiek novērsti bojājumi pilnā apjomā un eksperta noteiktajā termiņā, radīs nepieciešamību pašvaldībai risināt mobilitātes jautājumus vienlaicīgi un plašā apjomā, kas var izraisīt gan būtiskus sastrēgumus, gan arī nepieciešamību pēc apjomīgiem finanšu līdzekļiem vienā laikā.
Rīgā kopumā ir 139 tilti, no kuriem lielākā daļa paredzēti autosatiksmei. VK uzsver, ka sastrēgumiem ir negatīva ietekme ne tikai uz ekonomiku, bet arī vidi un pat garīgo veselību.
Brasas un Deglava tiltu slēgšana autosatiksmei radīja nepieciešamību atslogot pārblīvētās ielas, lai mazinātu radušos sastrēgumus galvaspilsētā, kā arī pārplānot sabiedriskā transporta kustību.
Pagaidu pārbrauktuves zem Brasas pārvada izbūve un uzturēšana Rīgas pilsētas pašvaldībai līdz šim ir izmaksājusi vismaz 819 000 eiro. VK ieskatā šī pieredze ir jāatceras, lemjot par to, vai un kad piešķirt līdzekļus tiltu remontiem.
Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes”, lūgts komentēt revīzijā secināto, nenoliedza, ka arī galvaspilsētā vairāki tilti un pārvadi ilgstoši ir bijuši bēdīgā stāvoklī, tomēr viņš tajā vainoja iepriekšējo domes administrāciju, kuras izšķiršanās esot bijusi “būvēt dārgus objektus, bet nerūpēties par tiltiem”.
Tādēļ Rīgas dome tagad ir lūgusi valdības palīdzību tikt pie aizdevuma, lai vismaz piecus Rīgas lielākos tiltus un pārvadus sakārtotu, un tas jau notiek, sacīja Staķis.
Kā ziņots, VK veikusi revīziju 11 pašvaldībās – Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī un Jelgavā kā arī Daugavpils, Madonas, Rucavas, Nīcas, Limbažu un Smiltenes novadā. Revīzijā secināts, ka pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem – pašvaldībām, tāpēc neesot pārliecības par vismaz 98 pašvaldības tiltu drošību.
Revīzijā konstatētais liecina, ka pašvaldībās bieži vien netiek realizēti daudzi no nepieciešamiem pārvaldības pasākumiem. Tilti galvenokārt netiek uztverti kā inženierbūves, bet kā parasti ceļu posmi, un apsaimniekošana aprobežojas ar brauktuves uzturēšanai nepieciešamiem darbiem, piemēram, veicot bedrīšu lāpīšanu.
Pašvaldību īpašumā esošo tiltu stāvokli Valsts kontrole saskata kā nopietnu problēmu, kas nonāks valdības darba kārtībā jau tuvākajā desmitgadē. Revidenti akcentē, ka patlaban to vairs nevar uzskatīt tikai par pašvaldību problēmu, jo pirms 60-70 gadiem celto un kopumā slikti uzturēto tiltu pilnvērtīgas izmantošanas laiks tuvojas beigām un būs nepieciešami lieli ieguldījumi.
Novados vien būs nepieciešami gandrīz 85 miljoni eiro esošo tiltu atjaunošanai un jaunu būvniecībai. Ja valsts un pašvaldības neradīs risinājumus un finansiālu atbalstu šīs jomas salīdzinoši straujai sakārtošanai, var sagaidīt sekas, kas sāpīgi skars gan iedzīvotāju mobilitāti, gan drošību, gan tautsaimniecību kopumā, skaidro VK.
Valsts kontrole ir sniegusi ieteikumus situācijas uzlabošanai izlasē iekļautajām 11 pašvaldībām, tomēr aicina tam pievērsties arī citas pašvaldības, jo revīzijā konstatētā situācija ar pašvaldību tiltiem un pārvadiem, visticamāk, ir līdzīga visas Latvijas teritorijā.
