VK: politiķi galvojumu “Liepājas metalurgam” vēlējušies piešķirt par katru cenu (papildināts) 0
Izvērtējot politiķu un amatpersonu rīcību saistībā ar galvojuma piešķiršanu AS “Liepājas metalurgs” (LM), Valsts kontrole secinājusi, ka politiķi un amatpersonas galvojumu uzņēmumam centušies piešķirt par katru cenu.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa šodien žurnālistiem atzina, ka 2009.gada nogalē piešķirtais valsts galvojums LM ir spilgts piemērs nesaimnieciskai rīcībai ar nodokļu maksātāju naudu. “Rūpīgi izsekojot galvojuma izsniegšanai, atklājās, ka politiķu un amatpersonu rīcība liecina par vēlmi izsniegt galvojumu par katru cenu,” paziņoja Krūmiņa. Tādējādi tikuši ignorēti ne tikai iespējamie riski, bet arī pārkāptas normatīvo aktu prasības.
Turklāt, lemjot par galvojuma piešķiršanu, nav ņemts vērā, ka uzņēmuma finansiālie rādītāji pasliktinās. Savukārt pirms kredītsaistību samaksāšanas uzņēmuma vietā pati Valsts kase ir strauji mainījusi atmaksas iespējamības pakāpi.
Valsts kontrole secinājusi, ka 2009.gada beigās, kad AS “Liepājas metalurgs” finansiālais stāvoklis bija pasliktinājies un izvēlētā kredītiestāde 10 dienas pirms galvojuma līguma parakstīšanas grozīja finansējuma struktūru, samazinot bankas kopējo risku pret Latvijas valsti, Valsts kase nerosināja līgumā paredzēt papildu saistību nodrošinājumu, piemēram, akcionāru personiskās garantijas.
Tāpat Valsts kase nav pieprasījusi aktualizēt uzņēmumam ražotņu modernizācijas projektu atbilstoši situācijai, kāda tā bija 2009.gada nogalē un izvēlētās kredītiestādes veiktajām aizdevuma struktūras izmaiņām. Savukārt, neskatoties uz to, ka viens no galvojuma un kredītlīgumu spēkā stāšanās nosacījumiem bija saskaņojums ar Eiropas Komisiju, ne Finanšu ministrijas, ne Valsts kases rīcībā nav dokumentu, kas apliecinātu, ka grozījumi “UniCredit” pēdējā brīdī piedāvātajā finansējuma struktūrā bija saskaņoti ar Eiropas Komisiju. Savukārt objektīvu skatu uz galvojuma izsniegšanu traucējis fakts, ka vairāku atzinumu sniegšanai bija piesaistīs viens un tas pats zvērinātais revidents.
Krūmiņa uzsvēra, ka Valsts kases atzinumā ir sniegta informācija par finanšu rādītāju analīzi, projekta riskiem, nozares krīzi un uzņēmuma lomu Latvijas tautsaimniecībā, bet nav sniegts kopsavilkuma vērtējums, vai AS “Liepājas metalurgs” nepastāvēs paaugstināts aizdevuma atmaksas risks. Šāda veida atzinumi ir nepietiekami, tie nesniedz profesionālu un skaidru ierēdņu viedokli, kā arī liecina par vēlmi izvairīties no atbildības.
Tāpat Valsts kontroliere norādīja, ka Valsts kases atzinums par galvojuma sniegšanu ir vērtējams kā atbalsts plānotajiem aizdevumiem, jo nevienam no atzinumiem nav bijis pievienots atteikuma vēstules projekts, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem šādos gadījumos ir jāpievieno, ja galvojuma sniegšana netiek atbalstīta.
Valsts kontrole ir vērsusies arī Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt amatpersonu un citu iesaistīto personu atbildību galvojuma iesniegšanā, kas radījis zaudējumus valsts budžetā.
Jau ziņots, ka Valsts kontrole revīzijā par 2012.gada valsts budžeta izpildi secinājusi, ka no valsts budžeta nesaimnieciski izlietoti 52 miljoni latu, samaksājot tos kredītiestādei AS “Liepājas metalurgs” vietā.
Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) adresētajā ziņojumā valsts kontroliere Elita Krūmiņa cita starpā norāda, ka valsts galvojumu piešķiršanas un uzraudzības sistēma nav caurskatāma un izsekojama. Revīzijas laikā tika konstatēti būtiski trūkumi valsts galvojumu piešķiršanas un piešķirto galvojumu uzraudzības procesā. Šie trūkumi ir izraisījuši aizdevumu ar zemu atmaksas iespējamību būtisku pieaugumu pēdējā pusotra gada laikā un iespējamo valsts saistību apjoma (gadījumā, ja aizdevumu saņēmēji nespētu veikt aizdevumu atmaksu) pieaugumu līdz 190 miljoniem latu.
