VK: plānošanas reģioni tērē lielus valsts budžeta līdzekļus, bet darbības imitē 0
Veicot revīziju plānošanas reģionos par to funkciju izpildi, Valsts kontrole secinājusi, ka darbības nav jēgpilnas, tās tiek imitētas, šodien žurnālistiem pavēstīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts ik gadu plānošanas reģioniem atvēl teju 19 miljonus eiro. Plānošanas reģioni tiem uzticētos uzdevumus mēģina pildīt, taču darbības tiek imitētas. Pēc Krūmiņas domām, skumjākais ir tas, ka darbību imitācijai tiek tērēti ievērojami valsts budžeta līdzekļi.
Valsts kontroles padomes locekle Marita Salgrāve skaidroja, ka iemesls tam ir robi normatīvajos aktos, kā arī nepietiekama uzraugošo iestāžu kontrole pār reģioniem. To nepietiekami dara gan Satiksmes ministrija, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Viens no būtiskākajiem uzdevumiem, kas plānošanas reģioniem ir uzticēts, ir pasažieru pārvadāšanas kompensācijām novirzītās naudas apsaimniekošana – Valsts kontrole nav guvusi pārliecību, ka valsts piešķirtie līdzekļi tiek apsaimniekoti saimnieciski. Nav gūta pārliecība, ka 2011. un 2012.gadā izmaksātās kompensācijas no valsts budžeta ir izmaksātas pamatoti. “Ne tikai Valsts kontrole, bet arī paši plānošanas reģioni nevarēja izsekot izdevumiem,” teica Salgrāve.
Katrā no plānošanas reģioniem tika veiktas pārbaudes pie pasažieru pārvadātājiem, un atklājušās neattiecināmās izmaksas vairāk nekā 70 000 latu (99 600 eiro) apmērā.
“Revīzijā atklātas pārvadātāju krāpnieciskas darbības – pasažieru pārvadāšanai tie izmanto savus privātīpašumus un privātās iekārtas. Šim nolūkam ir nodibināti uzņēmumi, no kuriem tiek nomāts īpašums, bet pēc tam valstij tiek prasītas kompensācijas. Šīs nepilnības būtu iespējams novērst, ja plānošanas reģioni būtu atbilstoši veikuši pārbaudes pie pārvadātājiem,” noteica Salgrāve.
Revīzijas laikā konstatēts, ka reģionālās politikas plānošana un saskaņošana valsts, reģionālajā un pašvaldību līmenī faktiski nenotiek. Plānošanas reģioni neveic vai finanšu trūkuma dēļ nespēj nodrošināt reģionālā līmeņa plānošanas dokumentu atbilstīgu izstrādi un uzraudzību.
Plānošanas reģionu izstrādātie attīstības plānošanas dokumenti vairumā gadījumu nav izmantojami, jo kopš 2009.gadā notikušās administratīvi teritoriālās reformas tie nav aktualizēti un ir novecojuši, norāda revidenti. Tāpat šajos plānošanas dokumentos noteiktajiem pasākumiem nav noteikts nepieciešamais finansējuma apmērs, finansējuma avoti, kā arī izmērāmi sasniedzamie rezultāti. Arī gadījumos, kad dokumentu kvalitāte ir vērtējama kā apmierinoša, finanšu avotu neesamība vai neprognozējamība liedz noteiktos plānus īstenot.
Revīzijas laikā Valsts kontrole noskaidrojusi arī pašu pašvaldību viedokli par tiem. Noskaidrojies, ka 83% pašvaldību nav gatavas līdzfinansēt plānošanas reģionu darbību, kas arī liek apšaubīt pašvaldību reālu interesi par plānošanas reģionu darbību. Tās pašvaldības, kas būtu gatavas līdzfinansēt, varētu atvēlēt šim mērķim vien pāris tūkstošus gadā.
Veicot revīziju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Valsts kontrole secinājusi, ka noslēgtajos līgumos par dotāciju izlietojumu ir virkne nepilnību. Tas nemotivē plānošanas reģionus sasniegt izvirzītos mērķus. Tāpat ministrija nav izstrādājusi plānošanas reģionu nākotnes darbības modeli, līdz ar to darbus nav iespējams plānot ilgtermiņā. Nav arī izstrādāta plānošanas reģionu darbības finansēšanas kārtība.
Pārmetumus valsts kontrole velta arī Satiksmes ministrijai un Autotransporta direkcijai, kas iztērējot vairāk nekā 70 000 latu jeb 99 600 eiro vienotās biļešu tirdzniecības sistēmas ieviešanai, nav sasniegušas noteikto mērķi, un sistēma nav pilnībā izstrādāta.
Valsts kontrole ir izstrādājusi 46 ieteikumus. Tomēr valsts pārvaldei vajadzētu pieņemt lēmumu, vai šie plānošanas reģioni vispār ir nepieciešami.
Silgrāve gan norādīja, ka Valsts kontrole neuzstāj uz plānošanas reģionu likvidēšanu, taču aicina saprast, ka plānošanas reģionu darbs, kā tas tiek organizēts patlaban, nav atbalstāms un nav lietderīgs. Plānošanas reģionu darbība būtu jāorganizē ekonomiski pamatoti, patlaban situācija neesot normāla.
Arī Krūmiņa uzsvēra, ka šāda veida darbība nav lietderīga un nesasniedz mērķus. “Tā ir izšķiršanās pārskatīt darbības modeli. Ja tas paliek šādā veidā, tad tas neattaisno līdzekļu tēriņus,” teica valsts kontroliere.
