VK: par atkritumu apsaimniekošanu nepamatoti iekasēti 3,6 miljoni eiro 2
Par atkritumu apsaimniekošanu vairākās Latvijas pašvaldībās nepamatoti iekasēti kopumā 3,6 miljoni eiro, žurnālistiem piektdien pavēstīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Viņa informēja, ka atbilstoši Valsts kontroles (VK) revīzijas datiem, 44 Latvijas pašvaldībās no 2012.gada sākuma līdz 2014.gada jūnija beigām atkritumu apsaimniekošanas maksā kopumā ir nepamatoti iekasēti 3,647 miljoni eiro.
Tāpat valsts kontroliere pavēstīja, ka VK ir vērsusies ar iegūto informāciju arī policijā un prokuratūrā. “Iedzīvotājiem ir visas tiesības vērsties ar pretenziju pret atkritumu apsaimniekotāju. Ja šis dialogs neizdodas, ir visas iespējas vērsties tiesā,” teica Krūmiņa.
“Revīzijas noslēgumā mums bija sarunas ar visiem iesaistītajiem atkritumu apsaimniekotājiem un pašvaldībām. Atkritumu apsaimniekotāji apņēmās, kamēr nav vienotas kārtības, šos pārkāpumus novērst,” teica VK padomes locekle Marita Salgrāve, piebilstot, ka VK sekos līdzi, lai pārkāpumi tiktu novērsti.
VK informēja, ka pārmaksa ir veidojusies, atkritumu apsaimniekotājiem piemērojot faktiskajai situācijai neatbilstošu maksas aprēķina metodiku, kā arī atkritumu šķirošanas līniju apsaimniekotājiem nepamatoti iekasējot dabas resursu nodokli.
“Pirmā problēma – nepareizas pārrēķina metodikas no svara uz tilpuma vienībām piemērošanas rezultātā 25 pašvaldību atkritumu radītāji, tajā skaitā iedzīvotāji, ir pārmaksājuši 2 076 380 eiro. Proti, iedzīvotāji maksā atkritumu apsaimniekotājiem par atkritumu kubikmetriem, savukārt apsaimniekotāju nodotie atkritumi poligoniem tiek nosvērti tonnās. Tādējādi, izrakstot rēķinus, atkritumu apsaimniekotājiem tonnas ir jāpārrēķina uz kubikmetriem. Ir atkritumu apsaimniekotāji, kuri, veicot pārrēķinu, piemēro faktiskajai situācijai neatbilstošu koeficientu, tas ir pieņem, ka viens kubikmetrs atkritumu sver vairāk nekā patiesībā. Rezultātā no iedzīvotājiem savākto atkritumu svars tiek mākslīgi palielināts, un iedzīvotāji maksā par faktiski neesošu atkritumu apglabāšanu,” klāstīja VK pārstāvji.
Salgrāve piebilda, ka tostarp, pārbaudot 34 pašvaldībās atkritumu apsaimniekotāju piemēroto pārrēķina koeficientu atkritumu apmēram no tonnām uz kubikmetru, konstatēts, ka deviņās pašvaldībās atkritumu apsaimniekotāji piemēro pārrēķina koeficientus robežās no 0,133 līdz 0,18, tādējādi pieņemot, ka viens atkritumu kubikmetrs sver no 133 līdz 180 kilogramiem. Savukārt 25 pašvaldībās atkritumu apsaimniekotāji automātiski piemēro metodikā norādīto koeficientu jauktiem nepresētiem sadzīves atkritumiem – 0,2, tādējādi pieņemot, ka viens kubikmetrs atkritumu sver 200 kilogramu.
Tāpat viņa sacīja, ka VK revīzijā veica pārrēķinu, lai noskaidrotu, cik faktiski sver viens kubikmetrs atkritumu konkrētā atkritumu apsaimniekotāja teritorijā. “Secināts, ka to teritoriju iedzīvotāji, kuru atkritumu apsaimniekotāji automātiski piemēro standarta pārrēķina koeficientu 0,2, tas ir, uzskata, ka viens kubikmetrs sver 200 kilogramus, faktiski rada mazāk atkritumu, un tādējādi maksā arī par neesošu atkritumu apsaimniekošanu,” skaidroja Salgrāve.
Viņa piebilda, ka VK veica atkritumu apsaimniekošanas maksas pārrēķinu tajās pašvaldībās, kurās noteiktais sadzīves atkritumu tilpuma un svara attiecības koeficients būtiski neatbilst faktiskajam, proti, Jelgavas pilsētas un Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģiona 22 pašvaldībās.
“Pārrēķini liecina, ka šajās pašvaldībās no atkritumu radītājiem savāktais kubikmetru skaits tiek mākslīgi palielināts,” sacīja Salgrāve, skaidrojot, ka tādējādi Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā par faktiski neesošu atkritumu apglabāšanu poligonos attiecīgajā laika periodā ir pārmaksāti 1 585 362 eiro, bet Jelgavas pilsētā, Jelgavas novadā un Ozolnieku novadā – 491 018 eiro.
Lai šādu situāciju novērstu, VK ir ieteikusi pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem mērījumu rezultātā noteikt faktiskajai situācijai atbilstošus koeficientus, bet VARAM pilnveidot normatīvo regulējumu, izslēdzot nepamatotu aprēķinu iespēju.
Savukārt otrs pārmaksas iemesls ir tas, ka, lai arī sadzīves atkritumu šķirošanas līniju darbības rezultātā ir būtiski samazinājies poligonos apglabājamo atkritumu daudzums, kas ir pozitīvi vērtējams fakts, šķirošanas līniju īpašnieki turpina iekasēt dabas resursu nodokli par atkritumu apglabāšanu arī par sašķirotajiem, bet poligonos neapglabātajiem atkritumiem, tādējādi klientiem liekot pārmaksāt 1 570 961 eiro. Šī problēma ir konstatēta 44 pašvaldībās, kurās radītie atkritumi tiek pāršķiroti atkritumu šķirošanas līnijās.
Tostarp secināts, ka Jelgavas pilsētā, Jelgavas novadā un Ozolnieku novadā atkritumu radītājiem, tajā skaitā iedzīvotājiem radīti nepamatoti izdevumi 856 156 eiro apmērā, Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā – 468 725 eiro apmērā, Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģionā – 213 815 eiro apmērā, savukārt Vidusdaugavas atkritumu apsaimniekošanas reģionā – 32 265 eiro apmērā.
Tāpat VK norādīja, ka vēl viena problēma ir tā, ka atkritumu apsaimniekošanas līgumi vairumā gadījumu nenodrošina iedzīvotāju interešu aizstāvību un efektīvu pakalpojuma organizēšanu, piemēram, pašvaldību līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem neparedz kvalitātes prasības un līgumsodus par saistību neizpildi, ne vienmēr nosaka kārtību atkritumu maksas pārskatīšanai un iedzīvotāju informēšanai par veiktajām izmaiņām. Atkritumu apsaimniekotāju līgumi ar iedzīvotājiem būtiski atšķiras dažādās pašvaldībās, tajos ir virkne netaisnīgu un klientiem nelabvēlīgu noteikumu, piemēram, nesamērīgas soda naudas par sīkiem pārkāpumiem, apsaimniekotājiem pastāv iespēja vienpusēji mainīt līguma nosacījumus un citi.
“VK iesaka VARAM normatīvajos aktos noteikt līgumos iekļaujamās minimālās prasības, paredzot sabalansētas abu pušu tiesības un pienākumus,” piebilda VK pārstāvji.
VK vērsa uzmanību arī uz to, ka izlasē iekļautajās pašvaldībās vidēji 56% individuālo māju iedzīvotāju nav noslēguši atkritumu apsaimniekošanas līgumus, kas nozīmē, ka līgumus nenoslēgušie iedzīvotāji vai nu piesārņo vidi, vai arī tos izmet citu iedzīvotāju konteineros. Tas savukārt nozīmē, ka līgumus noslēgušie iedzīvotāji ir spiesti maksāt arī par līgumus nenoslēgušajiem iedzīvotājiem. Savukārt pašvaldības nepietiekami pilda savas funkcijas, jo pašvaldību pienākums ir nodrošināt, lai visi iedzīvotāji noslēgtu atkritumu apsaimniekošanas līgumus.
Revīzijā ir konstatēti arī normatīvo aktu pārkāpumi un nelietderīga rīcība ar nodokļu maksātāju naudu, kas ir raksturīga tikai dažām pārbaudītajām pašvaldībām.
Pēc Salgrāves teiktā, secināts, ka Jelgavas pašvaldības uzņēmums “Jelgavas komunālie pakalpojumi” ar finanšu līdzekļiem nav rīkojusies lietderīgi – uzņēmums specializētās atkritumu savākšanas mašīnas ir nevis iegādājies īpašumā, bet tās nomā no līdzīpašnieka uzņēmuma “Kulk”, tādējādi laika posmā no 2006.gada 1.marta līdz 2014.gada 30.jūnijam pārmaksājot vismaz 575 385 eiro. Arī 2014.gada nogalē “Jelgavas komunālie pakalpojumi” noslēgusi līgumu ar “Kulk” par specializētā transporta nomu, kur nomas un servisa izmaksas palielinātas par 39%.
Tāpat VK revīzijā konstatēts, ka Jelgavas un Bauskas pašvaldību uzņēmums “Zemgales EKO” ir pieprasījis un saņēmis liekāku Jelgavas pilsētas pašvaldības dotāciju dalītās atkritumu savākšanas laukumu uzturēšanai, nekā tai bija nepieciešams, jo pieprasītās dotācijas aprēķinā nav ņemti vērā ieņēmumi, ko komersants gūst no minētajos laukumos savākto atkritumu realizācijas.
Vārkavas novada pašvaldība nav uzraudzījusi ar atkritumu apsaimniekotājiem noslēgto līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nosacīju izpildi un tādējādi novada iedzīvotāji maksā par dalīto vākto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu, kas faktiski netiek saņemts.
Savukārt Kuldīgas novadā attiecībā uz sadzīves atkritumu apglabāšanu netiek ievērota Ministru kabineta noteikumu prasība, ka sadzīves atkritumi jāapglabā atkritumu apsaimniekošanas reģionam piesaistītajā atkritumu poligonā. “Lai arī Kuldīgas novadā radītie atkritumi ir jāapglabā trijos dažādos atkritumu poligonos, no 2014.gada 1.februāra novadā radītie atkritumi apglabāšanai tiek nodoti tikai vienā poligonā, tādējādi apdraudot poligonu ilgtspējīgu darbību,” sacīja Salgrāve.
VK padomes locekle arī pastāstīja, ka Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija laika posmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.jūnijam no atkritumu apsaimniekotājiem ir nelikumīgi iekasējusi maksu par atzinumu sniegšanu 32 508 eiro apmērā. “Vienlaikus ir izvērtējama Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas iesaistes nepieciešamība atkritumu apsaimniekošanas atļauju izniegšanas procesā,” piebilda Salgrāve.
Viņa sacīja, ka VK ir ieteikusi VARAM veikt darbības, lai novērstu, ka Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija pretēji Valsts pārvaldes iekārtas likumam papildus valsts nodevai iekasē maksu par atzinumu sniegšanu.
VK pārbaudes veikusi ne tikai pašvaldībās, kas tieši atbild par atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu, bet arī pašvaldību izvēlētajos atkritumu apsaimniekotājos, atkritumu poligonos un VARAM.
Valsts kontrole ir augstākā revīzijas iestāde valstī.
