VK mudina pašvaldības ātrāk apzināt nekoptās kapavietas un veikt virsapbedījumus 0
“Jaunu kapsētu veidošana ir dārga. Kapsētas paplašināšana izmaksā līdz pusmiljonam eiro, jaunas izbūve – līdz vienam miljonam eiro, bet kapličas izveidošana – no 170 līdz 500 tūkstošiem eiro,” atklāj Valsts kontroles (VK) Revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins. Tāpēc pašvaldībām iespējami agrāk jāuzsāk ilgstoši nekoptu kapavietu apzināšana, kuras pēc 3 – 10 gadiem varētu tikt izmantotas virsapbedījumu veikšanai, aicina Valsts kontrole. Īpaši aktuāli tas ir lielajās pašvaldībās, kur trūkst kapavietu.
VK revidenti pērn veikuši revīziju 11 pašvaldību 170 kapsētās – Jūrmalā un Liepājā, Aglonas, Engures, Kārsavas, Ogres, Pļaviņu, Priekules, Rojas, Rūjienas un Viesītes novados. Pārbaudē secināts, ka daudzviet ir neskaidri kapavietu iegūšanas un uzskaites noteikumi, atšķirīgi maksājumi par kapavietas iegūšanu, neskaidrības kapsētu apsaimniekošanā, it īpaši rīcībā ar ilgstoši nekoptām kapavietām. Tāpēc VK aicina noteikt vienotus kapsētu apsaimniekošanas noteikumus valstī.
Ko darīt ar nekoptajām kapavietām?
Pašvaldības lielākoties kā neuzraudzītas vai nekoptas kapavietas termiņu noteikušas piecus gadus. Taču tā nav visur. Piemēram, Olaines un Rojas novada kapsētās pašvaldības var pārņemt nekoptu kapavietu jau pēc trim gadiem, savukārt Madonas novadā – septiņiem gadiem, Valmieras pilsētā – 10 gadiem. Virsapbedīšanu pārņemtajās kapavietās var veikt pēc 25 vai 20 gadiem, taču ir pašvaldības, kas šo termiņu saīsina līdz 20 vai 15 gadiem.
Tā Viesītes novada pašvaldības saistošajos noteikumos ir noteikts – “rezervētās kapavietas, kas netiek koptas piecus gadus pēc kārtas, tiek uzskatītas par neuzraudzītām un var tikt ierādītas citām personām”.
Engures novada pašvaldība par nekoptu uzskata ar nezālēm aizaugušu kapavietu, kurā gada laikā nav veikti kopšanas darbi. Pļaviņu novada pašvaldība noteikusi kapavietas uzturētāja pienākumu pastāvīgi sakopt kapavietu, norādot šādus veicamos darbus: regulāra kritušo lapu, gružu, nezāļu, novītušu ziedu utt. novākšana kapavietā un celiņos pie tās, sauso zaru izgriešana kapavietas apstādījumos, dzīvžogu un ilggadīgo stādījumu kopšana utt.
Jūrmalas pilsētas kapsētās jau trešo gadu tiek veikta nekopotu kapavietu apzināšana, aicinot kapavietu lietotājus tās sakopt un atgādinot par līgumu slēgšanu. Kapavietās tiek novietota vai nu norāde “Kapa vieta aktēta”, vai aicinājums noslēgt kapavietas nomas līgumu. Nekoptā kapavieta tiek nofotografēta, attēls ievietots elektroniskajā kapavietu datu uzskaites sistēmā. Dokumenti tiek nosūtīti kapavietas lietotājam.
Arī Rūjienas novada pašvaldība kopš 2016. gada veic nekopto kapavietu apzināšanu, tās marķējot ar informatīvo plāksnīti. Savukārt, Ogres novada Suntažu kapsētas pārzine pēc kapsētas apsekošanas, atstājot kapavietā attiecīgu zīmīti, aicina nekopto kapavietu lietotājus sazināties ar kapu pārzini. Arī Liepājas pilsētas pašvaldība kopš 2015. gada aicina sakopt piederīgo kapavietas un noslēgt kapavietu uzturēšanas līgumus.
Ik dienu apglabā 78 mirušos
Viens vai vairāki ar kapsētu jomu saistīti obligāti veicami maksājumi ir noteikti 80 pašvaldībās: par jaunas vienas kapavietas iegūšanu jāmaksā no trim līdz vairāk nekā 500 eiro, “nomas” maksa – no 1,42 līdz 4,15 eiro par kapavietu gadā. Dažkārt par kapavietas iegūšanu ir jāmaksā vairāk nekā par apbedīšanu.
Ir pašvaldības, kurās nav noteikti maksājumi saistībā ar kapavietu iegūšanu un apbedīšanu, savukārt citās pašvaldībās ir noteikti pat divi vai trīs maksājumi. Piemēram, Viesītes novada pašvaldībā ir noteikts viens obligāti veicams maksājums: maksa par jaunu kapavietu. Savukārt Dobeles novadā papildus jaunas kapavietas iegādes maksai ir noteikti vēl arī maksājumi par jaunas kapavietas ierādīšanu un iemērīšanu, par nomas līguma slēgšanu un ar apbedīšanu saistīto dokumentu noformēšanu.
Gandrīz visas no vairāk nekā 1750 kapsētām Latvijā apsaimnieko pašvaldības. Ik dienu kapsētās tiek apglabāti vidēji 78 mirušie.
