VK apšauba iespēju atgūt “Parex” pēctecī “Revertā” ieguldītos 206 miljonus 0
Maz ticams, ka no kopējā valsts ieguldījuma bijušajā “Parex bankā” izdosies atgūt tos 206 miljonus latu, kas ieguldīti problemātisko aktīvu pārvaldītājas AS “Reverta” kapitālā. Pārējo atgūstamo summu patlaban ir grūti prognozēt, jo daudz kas ir atkarīgs no tā, par kādu cenu izdosies pārdot “Citadele banku”, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja Valsts kases pārvaldnieks un “Revertas” padomes priekšsēdētāja vietnieks Kaspars Āboliņš.
Kopējais valsts ieguldījums “Parex bankā” jeb tagad “Citadele bankā” un “Revertā” bija 1,218 miljardi latu, ieskaitot visus sākotnējos ieguldījumus, izsniegtos galvojumus. Pašlaik valsts ekspozīcija samazinājusies līdz 708 miljoniem latu. Tie ir gan ieguldījumi “Citadele bankas” un “Revertas” kapitālā, gan arī “Revertā” esošie vērtspapīri, informēja Āboliņš.
Saskaņā ar restrukturizācijas plānu “Parex banka” tika sadalīta pirms trīs gadiem, un patlaban ir pienācis laiks aktualizēt šo plānu un prognozes par to, kādos termiņos un cik lielus līdzekļus valstij būs iespējams atgūt. Tas arī būs viens no galvenajiem jaunās “Revertas” padomes uzdevumiem, kas tiks veikts sadarbībā ar valdi, norādīja Āboliņš.
Pašlaik no kopējiem valsts ieguldījumiem bijušajā “Parex bankā” ir atgūti 510 miljoni latu, tai skaitā maksājumi sindicētajiem kredītu aizdevējiem, par kuriem bija izsniegti valsts galvojumi, informēja Āboliņš.
“Negribētu pirms prognožu aktualizēšanas runāt par konkrētiem skaitļiem. Skaidrs, ka visus 708 miljonus latu atgūt noteikti neizdosies, nevaram runāt par to, ka vispār nebūs nekādu zaudējumu. Jāsaprot, ka runa ir par mainīgiem lielumiem, piemēram, “Citadele banku”, kurā ir veikts ieguldījums kapitālā, varētu izdoties pārdot ar peļņu un šī peļņa varētu vismaz daļēji kompensēt tos zaudējumus, kas rodas no neatgūtiem vērtspapīriem vai nelikvīdiem īpašumiem, kas atrodas “Revertas” bilancē,” skaidroja Āboliņš.
Nezinot iespējamo “Citadele bankas” pārdošanas cenu, patlaban būtu nepareizi runāt par iespējamiem valsts zaudējumiem, norādīja Āboliņš. “Visticamāk, ka gandrīz neko neizdosies atgūt no tiem līdzekļiem, kas ir ieguldīti “Revertas” kapitālā. Tie ir 206 miljoni latu,” piebilda Āboliņš.
Jau ziņots, ka saskaņā ar apstiprināto restrukturizācijas plānu problemātisko aktīvu pārvaldītāja AS “Reverta” šomēnes samaksājusi Valsts kasei 14,1 miljonu eiro (9,9 miljonus latu).
Ievērojamu šīs summas daļu jeb 6,1 miljonu eiro (4,29 miljonus latu) veido procentu maksājumi par valsts savulaik veikto ieguldījumu “Parex bankā”, savukārt astoņi miljoni eiro (5,62 miljoni latu) ir novirzīti pamatsummas dzēšanai, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja uzņēmumā.
Kopumā kopš 2010.gada 1.augusta “Reverta” Valsts kasei pārskaitījusi 127,6 miljonus eiro (89,68 miljonus latu), samaksājusi valsts galvoto sindicēto kredītu 234 miljonu eiro (164 miljonu latu) apmērā, kā arī veikusi 10,6 miljonus eiro (7,45 miljonu latu) lielu procentu maksājumu par jau minētā kredīta izmantošanu.
Līdzīgi kā iepriekšējos periodos, arī šoreiz valsts atbalsta atmaksai nepieciešamie līdzekļi pamatā ir atgūti no kredītu restrukturizācijas. Saistībā ar nekustamo īpašumu tirgus aktivizēšanos, aizvien lielāku īpatsvaru atgūto līdzekļu kopsummā veido ieņēmumi no nekustamo īpašumu portfeļa objektu realizācijas.
Problemātisko aktīvu pārvaldītājas “Reverta” darbība ir koncentrēta trijos galvenajos virzienos – kredītu restrukturizācija, parādu atgūšana un nekustamo īpašumu pārvaldīšana un realizēšana. Kopš 2010.gada 1.augusta “Reverta” no problemātisko aktīvu izstrādes un pārdošanas ir atguvusi vairāk nekā 450 miljonus eiro (316 miljonus latu).
Pašlaik tās nekustamo īpašumu portfelī ir vairāk nekā 1000 īpašumu vienību. “Revertas” parādu portfelis ir sadalīts starp Baltijas un NVS valstīm (lielākoties Krieviju), savukārt 60% no parādiem tiek atgūti Latvijā.
Līdz 2012.gada maijam “Reverta” strādāja ar nosaukumu “Parex banka”. Zīmola maiņa notika, “Parex bankai” atsakoties no bankai izsniegtās kredītiestādes licences un kļūstot par profesionālu problemātisko aktīvu pārvaldītāju.
