Kad Vjačeslavs klīdīs grēku nožēlnieka pakulu kreklā – pažēlojiet, paņemiet kāds opā. Egila Līcīša feļetons 3
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Bijušais tiesiskuma kareivis Zatlera Reformu partijā, liels pļāpa ekonomikā Vjačeslavs Dombrovskis bija zināms kā visumā progresīvs cilvēks. Latvijas valsts un latviešu vēlētāju uzticība šim cittautietim deva iespēju kāpt politiskās karjeras kalnā, piešķīra augstus posteņus valdībā.
Pēc tam bija epizode komercpētījumu centrā “Certus”, kur mūsu jaunais draugs kalpoja bankas “AB.LV” ogumaizē. Līdz piepeši Dombrovskis, atcerējies par slāvu saknēm, uhcā, uhtī, gribēja sieties kā kultūraugs pie “Saskaņas” mietiņa, vīties uz augšu kā tītenis apinis un kāpt pa garo pupu pēc premjerministra amata – bet, vot, nesanāca.
Likās, ka Slava, bijušais liberālais ekonomists, jau iegājis “Saskaņas” stihijā apspļaudīt visu labo, ko devusi Latvijas valsts, pārņēmis pseido sociāldemokrātijas lozungus, demagoģiju un simulēšanu par darbu opozīcijā, līdz šai rudenī sekoja atkāpšanās no valdes locekļa vietas un uzlecošas zvaigznes norietēšana ar asiem, skaudriem atvadvārdiem.
Dombrovskis nav vakarējais. Jūt, ka saskaņieši vairs nav spēku pilnbriedā un izskatās kā stipri vītuši kartupeļlaksti.
Mūsu latvijiešu atbalsts noplok, arvien mazāk ir kliedzēju “Slava “Saskaņai”, Ušakovs ir laime!”. Vjačeslavam sāp arī prokrieviskā spēka pastāvīgā atrašanās izolācijā aiz nepārkāpjamām sarkanajām līnijām un ka tam šai saulē nav neviena drauga.
Pēc izgāšanās Rīgas domes vēlēšanās partijā neesot analizēti zaudējuma iemesli, un, piemēram, tādi frukti kā Sandris Bergmanis un citi domnieku kompānijas biedri pasvilpo par atbildību par koruptiem darījumiem.
Līderis Ušakovs ir 1000 km drošā tālumā uz ārstēšanos Višī ūdeņos un Bādenbādenes dziednieciskajos avotos.
Tas – pagaidām. Tautas tribunāls vēlēšanās notiesājis un sodījis saskaņiešus, bet gan jau būs individuāls paveikto nedarbu izvērtējums, un dažu labu bijušo domes deputātu “Hotel Centrale” fotogrāfs bildēs sānskatā un pretskatā.
Konsultanti smalkā toņa jautājumos notiekošos procesus ar Rīgai piederošo kapitālsabiedrību kolēģiem – bijušajiem konsultantiem iesaka saukt par “deratizāciju”.
Tā izskatās, ka ātrbraucēja Jāņa Urbanoviča džips iekļuvis satrēgumā, iesprūdis pamatīgā korķī.
Politiskā kompasa adata norāda, ka līdera vadībā partija sparīgi un intensīvi no braucamās daļas virzās uz bezdibeņa malu.
Sen pagājībā “Saskaņas” ziedu laiki, kad šie politiķi uzstājīgi pieprasīja sev mūsu Latvijas nama atslēgas un nekaunīgi klaigāja – dalieties ar mums varā! Draugi oligarhi aplidoja “Saskaņas” frakcijas pārzini, aizvien apjautājās, vai tādu un tādu vīru var likt amatā vai ne.
Bet arī Urbanoviča sapnis par premjerēšanu ir izbalojis un pārvērties pelnos, karstās ilgas pēc pagrieziena uz Krieviju Maskavas tiltu būvētājiem nav piepildījušās.
Pašlaik sēnīte, puve, trupe un brants pamazām saēd ilglaicīgi ērti apdzīvoto “Saskaņas” namu.
Pie varas saskaņieši ir vien Rēzeknē. Dombrovskis partijas eksistenci hronometrējis – līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Bet tur elektorāts paskatīsies – ko, atkal grib iesmērēt vecu, nospeķotu listi ar pilnīgi nolietotām lokomotīvēm un pamatīgiem traipiem, kur korupciju Rīgā varēja redzēt no kosmosa?
Ņet! Pofig! Nedosim vairs savas balsis nevērtīgu mantu un krāmu tirgotājiem! Bez ieceļotāju atbalsta beigas piezagsies nemanot.
Jāšaubās, vai kādā reciklētā veidā pacelsies “Neosaskaņa”. Vecais kodols nesašķelsies un nesadalīsies mazākos fragmentos. “Saskaņas” dzīvības sulas iztecēs palēnām, kopā palikušie tā arī noasiņos. Partijas tēvs un dibinātājs Urbanovičs būs paspēlējis savu mūža lolojumu, un rēzeknietis, kurš gribēja būt Putina vicekaralis Latvijā, paliks vēsturē kā vīrs, kurš bez mitas pretojies un metis sprunguļus mūsu valstiskuma ceļā.
Ko “Saskaņas” dienaszagļi, veģetēdami uz valsts rēķina Saeimas guļvietās, izdarījuši labu Latvijai, kādu lojalitātes priekšzīmi rādījuši agrāk daudzgalvainajam elektorātam un cik reižu mudinājuši piekritējus ciešāk pieslieties valstiskumam? Urbanovičam atlicis sniegt pēdējo lietišķo pakalpojumu Latvijai – pensionēšanos.
Dzirdiet ragu mūziku? Tur, ploškām degot, uz kluso, sēru vītoliem apstādīto vietu, kur aug rāzīte un begonijas, priežkoka kastē aiznes kādreiz varenu kreisas ievirzes “Rossotrudņičestvo” tipa partiju.
Bet nenosodīsim par bargu krietno Slaviku – politika ir arods, kurā tiecas uz ideālu.
Kad Dombrovskis, salijis un nosalis, klīdīs grēku nožēlnieka pakulu kreklā – pažēlojiet, paņemiet kāds opā, dodiet pajumti gudram, spējīgam ekonomistam.
Citādi atkal puisis aizies svešos ceļos.
