Vjačeslavs Dombrovskis apgalvo, ka vismaz seši jau tagad būtu gatavi darbam valdībā. Kādi cilvēki ir viņa jaunās biedrības kompānijā? 10
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis pirmdien oficiāli paziņoja par biedrības “Republika 2030” dibināšanu, bet augustā uz tās bāzes plānots izveidot centrisku partiju, kura startēs nākamajās Saeimas vēlēšanās.
Ja tās partijai būs veiksmīgas, iespējams, “Saskaņa” var rēķināties ar sabiedroto parlamentā.
Tā varēja secināt no V. Dombrovska atbildes “Latvijas Avīzei,” kurā viņš uzsvēra, ka jaunais politiskais spēks nevilks sarkanās līnijas ne pret vienu partiju.
Partijas veidošanā vispirms būšot attīstības vīzija un profesionāla komanda, kas to spēj īstenot.
Viņam neesot pieņemama līdzšinējā prakse, “kad sanāk cilvēki ar skaļiem uzvārdiem, pievelk klāt mazāk pazīstamus cilvēkus”, bet programmai ir pakārtota nozīme.
V. Dombrovska pieteiktās politiskās kustības mērķis esot panākt, lai Latvija 20 gados kļūtu par vienu no attīstītākajām Eiropas valstīm.
Viņš norāda: “”Republika 2030″ izvirzīs valstiskus mērķus, kas spēj apvienot visus Latvijas iedzīvotājus un kopā ar uzņēmējiem, spožākajiem akadēmiskajiem prātiem, valstiski domājošiem ierēdņiem un aktīviem sabiedrības pārstāvjiem veidos uzņēmīgas Latvijas valsts attīstības redzējumu.”
Vairākas “Saskaņas” agrākās zvaigznes
Paziņojumā medijiem ir nosaukta V. Dombrovska sākotnējā komanda, kurā būs arī Saeimas deputāte Evija Papule. Viņa, tāpat kā V. Dombrovskis, parlamentā ir ievēlēta no “Saskaņas”, no tās kandidēja arī bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kuru 13. Saeimā neievēlēja.
Šie trīs politiķi pirms vēlēšanām bija “Saskaņas” jaunais iesaukums, kas uzrunāja latviešu vēlētājus.
V. Dombrovskis un A. Matīss ir bijuši arī “Vienotībā” un abi strādājuši valdībā, bet E. Papule laikā, kad V. Dombrovskis vadīja Izglītības un zinātnes ministriju, bija tajā departamenta direktore.
A. Matīss tagad strādā privātajā konsultāciju jomā. Viņš “Latvijas Avīzei” skaidroja, ka atgriezties politikā nolēmis, vērojot, kas notiek valstī.
“Redzot, kā tiek pārvaldīta valsts, cik haotiski tiek pieņemti lēmumi, no kā cieš daudzi cilvēki, sapratu, ka nevaru vairs stāvēt malā. Man ir bažas, ka tad, kad atvērs robežas, liela daļa cilvēku aizbrauks,” uzskata A. Matīss.
“Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs par V. Dombrovska pieteikumu “Latvijas Avīzei” teica: “Es viņiem vēlu visu to labāko, vislielākos sasniegumus. Turēšu īkšķus, lai viņiem veicas, bet būšu pārsteigts, ja tas piepildīsies.”
J. Urbanovičs atzina, ka “viņi jau runā pareizas lietas”. Tā bija atbilde uz vaicāto, vai V. Dombrovska veidotā partija varētu kļūt par “Saskaņas” sabiedroto pēc vēlēšanām.
V. Dombrovska vēstījumi daudz neatšķiras no tā, par ko viņš iestājās, vēl būdams “Saskaņā”.
Uz atgādni, ka pie V. Dombrovska aizgājuši pirms 13. Saeimas vēlēšanām “Saskaņā” pieaicinātie cilvēki, J. Urbanovičs atbildēja: “Lielākā daļa ir palikusi. Aizgāja tikai dažas zvaigznes, bet tās nebija mūsu zvaigznes – viņi tikai bija kopā ar mums, kad tas viņiem bija izdevīgi. Tas ir godīgi – tagad aiziet un veidot kaut ko savu.”
Bijušie izmanto otro iespēju
V. Dombrovskim esot svarīgi, lai ap viņu pulcējas dažādu jomu profesionāļi. Viņš arī apgalvoja, ka vismaz seši no viņa domubiedriem jau tagad būtu gatavi darbam valdībā.
Kustības sniegtajā informācijā nosaukti vairāki zināmi cilvēki, bet ar atsauci uz viņu agrākajiem amatiem, nenorādot, ko viņi dara pašlaik. Šajā komandā ir arī bijusī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, kura tagad ir akciju sabiedrības “Latvijas gāze” valdes locekle.
Viņa “Latvijas Avīzei” teica, ka iesaistījusies kustībā, jo tās veidošanas pamatā ir jauna pieeja – tā nefokusējas uz šaurām nišām un sarkanām līnijām, bet gan aicina katru, kurš jūt sevī potenciālu un prasmes sniegt ieguldījumu Latvijas izaugsmē.
Organizācijas dibinātājiem arī esot pieredze, zināšanas un katra individuālās profesionalitātes apliecinājumi gan valsts pārvaldē, gan uzņēmējdarbībā. Tas E. Dreimani esot pārliecinājis par kustības potenciālu.
Kustībā ir arī Aleksandrs Antonovs, kuram norādīts agrākais valdes priekšsēža amats SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.
Taču viņš varētu būt noderīgs kā Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaistīšanas jomas pārzinātājs – tiesa, šie jautājumi viņa kompetencē bija pirms aptuveni desmit (plus mīnus) gadiem, kad A. Antonovs bija Finanšu ministrijas, bet pēc tam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs.
Toreiz VARAM vadīja V. Dombrovska partijas biedrs Edmunds Sprūdžs no Reformu partijas.
Vēl minēta bijusī Valsts datu inspekcijas vadītāja Signe Plūmiņa, bijušais Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Raimonds Rublovskis, kurš arī startēja no “Saskaņas”, kādreizējais SIA “Rēzeknes satiksme” vadītājs Jevgēnijs Koršenkovs.
Ir arī nosaukts “konsultants, mūziķis un kādreizējais laikraksta “Diena” galvenais redaktors Sergejs Ancupovs, ekonomikas doktors Sergejs Gubins un kādreizējais Centrālās finanšu un līgumu aģentūras darbinieks Artūrs Grigorjevs”.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka laikraksta “Diena” galvenais redaktors S. Ancupovs ir bijis tikai vienu mēnesi 2010. gada vasarā.
Viņa karjerā veiksmīgākais varētu būt laika posms pēc neatkarības atjaunošanas, kad S. Ancupovs vadīja arī Augstākās Padomes preses dienestu, bija ārlietu ministra padomnieks.
Turpat arī minēts, ka viņš ir bijis laikraksta “Diena” krievu izdevuma redaktors.
Zināms, ka no nosauktajiem V. Dombrovskis nebija pazīstams tikai ar pāris cilvēkiem, no kuriem viens ir S. Ancupovs, kurš pats esot izrādījis interesi darboties politikā.
