Vjačeslavs Dombrovskis pastāsta, kā par mata tiesu izglābies no nonākšanas Krievijas rokās: “Es saņēmu brīdinājumu, ka mani meklē galvenā policijas pārvalde” 98
Oktobra pirmajās dienās izskanēja pārsteidzoša ziņa – Krievija politisku motīvu dēļ varētu būt prettiesiski iniciējusi vēršanos pret Latvijas iedzīvotājiem Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) valstīs.
Ārlietu ministrija tobrīd norāda, ka Krievija varētu būt veikusi darbības NVS ietvaros, lai vērstos pret Latvijas esošajām un bijušajām amatpersonām, kuras ir piedalījušās lēmumu pieņemšanā, kas vērsti uz Krievijas agresijas pret Ukrainu nosodīšanu un Krievijas ietekmes mazināšanu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs.
Latvijas puse pie šāda secinājuma nonākusi, jo nedēļas nogalē ĀM nācies iesaistīties un sniegt palīdzību Latvijas valstspiederīgajam, kuru Krievijas varas iestādes bija pieprasījušas aizturēt viņa vizītes laikā vienā no NVS valstīm. ĀM savā paziņojumā neprecizēja, nedz kuru Latvijas sabiedriski politisko darbinieku tika mēģināts aizturēts, nedz kurā NVS valstī notika incidents, taču zināms, ka aizturēt mēģināts bijušo Saeimas deputātu un ministru Vjačeslavu Dombrovski, to apliecināja pats politiķis.
Šobrīd viņš veiksmīgi ir atgriezies Latvijā un, viesojoties TV24 raidījumā “Preses klubs” pastāstījis vairāk par piedzīvoto!
Vjačeslavs Dombrovskis stāsta: “Pirms dažiem mēnešiem es pieņēmu piedāvājumu kļūst par viesprofesoru EDSO (Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas) akadēmijā Biškekā, kur savāc studentus no visas Centrālāzijas, palīdzot izglītot jauno līderu nākamo paaudzi. Es mācīju kursus makroekonomika un attīstības ekonomika.
Vienu mēnesi viss bija pilnīgi forši – forša vieta, forši studenti, forša akadēmija. Tiešām tāds piepildīts darbs. Kamēr piektdien no rīta man bija negaidīta, neieplānota saruna. Es laicīgi neaizgāju uz darbavietu, uz akadēmiju un saņēmu brīdinājumu, ka mani meklē Biškekas policija, nopietna policija, kaut kāda galvenā pārvalde.
Mani meklē gan pie manas reģistrētās dzīvesvietas, kas gan atšķiras no manas faktiskās dzīvesvietas, un arī ieradušies manā darbavietā, kur mani gaidot. Pirmais iespaids bija pilnīgs šoks, neizpratne, ko es tādu varēju izdarīt Biškekā šī mēneša laikā. Es pat domāju, ka vajag aiziet līdz tiem policistiem, jo tas, visticamāk, ir kaut kāds pārpratums. Tad es sāku domāt, kas tas varētu būt.
Es nonācu līdz tam, ka kaut kas, kaut kur bija dzirdēts, ka Krievijā varbūt kaut kas tika ierosināts pret tiem cilvēkiem, kas balsoja par tā pieminekļa (Red. piezīme – Okupācijas pieminekļa, Rīgā) nojaukšanu vai kaut kā pie tā ir piedalījušies. Pameklēju “Googlē”, ka tiešām kaut kas tāds tur ir. Padomāju, ka laikam tomēr es pie viņiem neiešu.
Visu sarežģīja tas, ka mums Kirkizstānā nav Latvijas vēstniecības. Es piezvanīju uz mūsu vēstniecību Kazahstānā. Pēc tam jau es nevaru jums pateikt nekādas detaļas, vien to, ka mūsu diplomātiskie dienesti ir strādājuši kā pasaules klases. Viss bija ļoti iespaidīgi.
Mazāk nekā 24 stundu laikā mani ne tikai paslēpa no policijas, bet es redzēju, cik lieli spēki tika iesaistīti, lai dabūtu Kirgizstānas puses atļauju. Jāatzīst, ka arī Kirgizstānas puse nostrādāja ļoti profesionāli, tomēr ļaujot man oficiāli pamest šo valsti. Mazāk nekā 24 stundu laikā tika panākta vienošanās, kas ļautu man šo valsti pamest. Ārlietu dienesti mani pieskatīja visu ceļu līdz pat pēdējai pases kontrolei.”
V.Dombrovskis arī neslēpj, ka līdz brīdim, kamēr viņš varēja pamest valsti, viņš slēpās, nevienam neizpauda savu atrašanās vietu.
