Vizīti pie urologa atlikt nevajadzētu 1
Urologu trūkums laukos un garās rindas pie šiem speciālistiem galvaspilsētā liek šķēršļus vīrieša rūpēm par veselību.
Nekritiski novērtē situāciju
Urologi šomēnes kārtējo reizi sit trauksmes zvanu, lai pievērstu uzmanību vīriešu sliktajam veselības stāvoklim. Katrs desmitais vīrietis dzīves laikā sastopas ar priekšdziedzera jeb prostatas vēzi. Latvijā vīriešu vidējais mūža ilgums ir par desmit gadiem īsāks nekā sievietēm un tikpat mazāks nekā kungiem attīstītajās Eiropas valstīs. Iemesli tam ir neveselīgs dzīvesveids, kā arī pieaugošais uroloģisko un onkoloģisko slimību skaits.
“Lai arī kā cenšamies stiprināt sadarbību ar ģimenes ārstiem un aicināt vīriešus pie urologa, apmēram 75 procentos gadījumu viņi ierodas ar akūtu kaiti un pusei pacientu slimība ir tik ielaista, ka vairs nav iespējama radikāla ārstēšana,” stāsta P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas centra vadītājs, Latvijas Urologu asociācijas vadītājs Egils Vjaters.
Ar vīriešu kaitēm – urīna nesaturēšanu, biežu urinēšanu un nespēju pačurāt – savā praksē saskāries arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents, ģimenes ārsts Pauls Princis. “Vislielākās problēmas mēdz rasties kungiem pēc 70 gadu vecuma,” stāsta dakteris. “Vīrietis ir pieradis, ka bieži jāčurā un strūkla vāja. Taču, kad pūslis pilns un urīns vairs nespēj izdalīties, tas nokļūst atpakaļ nierēs un izraisa to mazspēju. Urīnviela nonāk arī asinīs un ietekmē smadzeņu darbību. Vīrietis kļūst nekritisks pret situāciju un ieraujas sevī, atliek ārsta apmeklējumu, jo zemapziņā jūt, ka lieta ir nopietna – būs sāpīgas manipulācijas, liks katetru, nāksies staigāt ar maisiņu pie sāniem. Nebūšanas no tuviniekiem un ārstiem nevar noslēpt vien tad, kad vairs nemaz nevar pačurāt.”
Pats sevi atbalsti!
Katrā vecumā pastāv risks sasirgt ar noteiktām slimībām. Sēklinieku audzējs visbiežāk attīstās no 20 līdz 45 gadiem, tādēļ, sataustot oliņās sacietējumu, būtu jāsteidzas pie ārsta.
Pēc 40 gadu vecuma sliekšņa sasniegšanas biežāk mēdz rasties potences problēmas, un nereti vīrietis sagrauj savu dzīvi tikai tāpēc, ka laikus neatnāk pie urologa. Erekcijas traucējumus gandrīz vienmēr var novērst, taču viņš to dēļ jau ir izšķīries ar sievu un sabojājis attiecības arī ar nākamo partneri.
Viena no biežākajām vīriešu veselības problēmām pēc 45 gadu vecuma ir labdabīga priekšdziedzera jeb prostatas palielināšanās, kas izraisa urinēšanas traucējumus. Kaiti ielaižot, reizēm var palīdzēt tikai katetra izmantošana, jo urīnpūslis un nieres vairs nestrādā. Taču sākumā, visticamāk, problēmu būtu iespējams atrisināt jau nedēļas laikā, varbūt pat neveicot operāciju.
No onkoloģiskajām saslimšanām vīriešiem pirmajā vietā ierindojies prostatas dziedzera vēzis. Tas parasti piemeklē gados vecākus, taču arvien biežāk to atklāj jauniem vīriešiem. Pērn jaunākais no tā mirušais vēl nebija sasniedzis pat 40 gadu vecumu.
Prostatas vēzi pirmajā un otrajā stadijā, kad tam nav tikpat kā nekādu simptomu, var pilnībā izārstēt. Turklāt ne vienmēr vajadzīga operācija. Tādēļ katram, nosvinot 45. dzimšanas dienu, būtu jāapmeklē urologs, kurš atkarībā no analīžu rezultātiem pateiks, cik bieži jāierodas turpmāk. Parasti nākamā apskate nepieciešama pēc gada, trim līdz pieciem.
Agrīnā attīstības stadijā audzēju var atklāt, nosakot asinīs prostatas specifisko antigēnu (PSA). Varbūt vīrus šai analīzei iedvesmos sauklis “pats sevi atbalstu”, kā šo saīsinājumu trāpīgi raksturo Valdis Zatlers, kuram ir pieredze cīņā ar šo slimību.
Ja 50 gadu vecumā šis rādītājs ir mazāks par 1 ng/ml, iespēja nomirt no prostatas vēža ir 1%, bet, ja lielāks, tad urologs jāapmeklē regulāri.
Ja visiem vīriešiem pēc 60 gadu vecuma veiktu prostatas audu biopsiju, ļaundabīgo audzēju atrastu apmēram 30%, ārstēšana būtu nepieciešama tikai 10%, bet no tā mirtu 3%. Kā skaidro E. Vjaters, daži audzēji ir maznozīmīgi, tāpēc tikai jānovēro.
Fakti * Prostatas audzējs valstī atklāts 6200 vīriešu, no kuriem 2600 ar to slimo ilgāk par pieciem gadiem. * Ik gadu no prostatas audzēja Latvijā mirst vairāk nekā trīssimt vīriešu. Pērn mūžībā tādēļ aizgājuši 394 vīrieši, no kuriem 15 vēl nebija sasnieguši 50 gadu vecumu. * Pēdējā septembra nedēļā un arī turpmāk vairāki urologi Rīgā, Valmierā, Liepājā un Cēsīs pieņems pacientus bez maksas. Tuvāk var interesēties Latvijas Urologu asociācijā. |
VIEDOKĻI
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents, ģimenes ārsts Pauls Princis: “Kādi iemesli ir tam, ka vīrieši nedodas pie urologa? Viņi ir nepacietīgi un negrib gaidīt rindā. Cer, ka sūdzības pāries tāpat. Daudzi nevēlas tērēt trūcīgo ģimenes budžetu savām vajadzībām. Citi tik daudz strādā, ka neatrod laiku, lai konsultētos ar ārstu. Ja vīrietis ir vientuļš, viņu neapciemo bērni un mazbērni, motivācija rūpēties par savu veselību ir pavisam zema. Protams, sava nozīme ir arī urologu trūkumam, piemēram, Ventspilī ir tikai viens šāds speciālists, tādēļ daudzi iedzīvotāji ir spiesti braukt pie ārsta uz Kuldīgu.”
Latvijas Urologu asociācijas vadītājs Egils Vjaters: “Ļoti nopietna problēma ir speciālistu pieejamības trūkums – laukos urologu trūkst, savukārt Rīgā nepietiekamā finansējuma dēļ pie speciālistiem ir lielas rindas, piemēram, P. Stradiņa slimnīcā uz pieņemšanu jāgaida vidēji trīs mēneši. Ja ir nopietna onkoloģiska saslimšana, ārstēšanu nedrīkstētu novilcināt tik ilgi.”
