“Mūs interesē detaļas – slīpumi pāri rampām, celiņu segums, apgaismojums!” “Rail Baltica” pagaidām tikai vīzijās 4
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan likumi lokālplānojumu izstrādi “Rail Baltica” dzelzceļam neprasa, valsts, Rīgas pašvaldība un projekta attīstītāji ir vienojušies, ka Rīgā lokālplānojums tomēr ir būtisks.
Dzelzceļš ienāk centrā
Ātrgaitas dzelzceļa projekta nacionālais ieviesējs SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (“EDzL”), kas organizē trases pieturas punktu (Centrālā dzelzceļa stacija un lidosta “Rīga”) pārbūvi, šomēnes organizēja Centrālās stacijas būvnieka, pilsētplānotāju, pašvaldības un iesaistīto nevalstisko organizāciju pārstāvju kopā sanākšanu.
“Biedrība “Pilsēta cilvēkiem” šopavasar sniedza savu skatījumu, kā Centrālās stacijas apkaimē varētu tikt organizēta velo u. c. satiksme, šī projekta būvnieks – apvienība “BERERIX” – tos izskatīja, un 8. jūlija sanāksmē tika pārrunāti risinājumi ap Centrālo dzelzceļa staciju.
Spriedām par to, kā, piemēram, organizēt satiksmi pa Timoteja ielu, kas ved gar Satiksmes ministriju un pēc “Rail Baltica” izbūves tiks savienota ar Elizabetes ielu, kur noraks uzbērumu. Klātesošie vienojās, ka šai ielā būtu jānosaka samazināts ātrums, lai vienlaikus spētu līdzās pastāvēt “kiss&ride” (auto piebrauc, izlaiž dzelzceļa pasažierus un aizbrauc), gājēji un velobraucēji,” “Latvijas Avīzei” stāsta Einārs Jaunzems, “EDzL” Projekta ieviešanas un vadības departamenta direktors.
Visplašākā diskusija izraisījās par pieturvietu pie Centrālās stacijas laukuma, kas jau šobrīd ir visnoslogotākā (maksimuma stundās tur pietur ap 100 sabiedriskā transporta reisu), un to, kā šai situācijā veidot veloceliņus un transporta pieturas.
“RB Rail” diskutē publiski
Kopuzņēmums “RB Rail” trases apspriešanai Rīgā līdz 2020. gada beigām ieplānojis trīs publiskās diskusijas. Piemēram, 16. jūlijā “RB Rail” kopā ar RD Pilsētas attīstības departamentu kopīgi rīkotajā pasākumā piedalījušies deviņu NVO pārstāvji, darba kārtībā bijusi sabiedrības iesaistes darba plāna apspriešana un “Rail Baltica” posma no Jelgavas ielas līdz Liepājas ielai piedāvāto risinājumu izvērtēšana.
Nākamās aktivitātes paredzētas 5. augustā, kad iecerēta posma Zasulauks–Imanta–Zolitūde apsekošana dabā, savukārt līdz 25. septembrim diskutēs par lokālplānojuma risinājumiem velotransporta shēmai posmam no Liepājas ielas līdz Zolitūdes ielai.
“Pirms būvatļauju izņemšanas esam paredzējuši laiku konsultācijām par konceptuālajiem risinājumiem ar galvenajām iesaistītajām pusēm, tajā skaitā ar NVO un Rīgas iedzīvotājiem, lai identificētu visām pusēm būtiskākos jautājumus,” vēsta Ģirts Bramans, “RB Rail” reģionālais vadītājs Latvijā.
“Piemēram, pagājušās ceturtdienas sanāksmē kopā ar NVO, Pilsētas dienestu, projekta ieviesēju un projektētāju pārstāvjiem diskutējām par pieciem būtiskiem šķērsojumiem Daugavas kreisajā krastā.”
Iedzīvotājus interesē detaļas, kuru vēl nav
Cik lielas cerības uz šīm diskusijām liek pilsoniskās sabiedrības interešu aizstāvji?
“Mūs vairāk interesē smalkākas lietas, nevis tikai tas, kur būs novietotas ielas un trases, vai tur būs tunelis vai pāreja. Vides pieejamības jomā tas nav tik būtiski.
Lielāku iesaisti redzam projekta stadijā, kad sāksies detalizācija par slīpumiem pāri rampām, celiņu segumu, apgaismojumu, kādas būs jaunās tramvaju pieturas utt.,” saka Jurģis Briedis, invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vides vienības eksperts.
Savukārt Raivo Dzelzkalēju, Bieriņu apkaimes biedrības valdes locekli, interesē, kādi būs satiksmes savienojumi: “Mūsu konkrētā interese ir par to posmu, kur Rīgā no Mārupes iebrauc caur Bieriņiem. Saprotam, ka vairs nevarēsim ietekmēt jaunā dzelzceļa trases izvietojumu, taču vēlamies dot savus priekšlikumus par pievedceļiem.
Piemēram, par to, kā satiksmi organizēs mūs interesējošajā teritorijā? Tagad atbilde bija – par to runāsim pēc pusgada. Sarežģītākā vieta veidojas ar Liepājas ielas un Ulmaņa gatves krustojuma pārvadiem, taču projektētājiem par to vēl nav nekā, ko parādīt.”
