Skaidrā nauda vēl vairāk jāspiež stūrī. Intervija ar VID vadītāju Ievu Jaunzemi 8
Pirmā nedēļa darbā. Kas tajā iecerēts? Kas padarīts? Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori IEVU JAUNZEMI izjautāja “LA” žurnālisti Ivars Bušmanis un Zigfrīds Dzedulis.
Pirms pāris gadiem spriedām, ka mūsu VID jāstrādā tāpat kā Igaunijā – trešdaļa darbinieku jāatlaiž, pārējiem uz šī rēķina paaugstinot atalgojumu. Vai tagad plāni mainījušies – nevienu darbinieku neatlaidīsim?
I. Jaunzeme: Nē, drīzāk tomēr jāskatās uz samazināšanu. Pašreizējais VID amatu atalgojuma katalogs ir ļoti novecojis. Tās prasības, kuras pašlaik izvirzām darbiniekiem, ir krietni augstākas, nekā bija agrāk. Es noteikti atbalstīšu to, ko atzinuši arī mani tagadējie kolēģi, – samazinām darbinieku skaitu, to vietā pieņemam darbā produktīvākus, kuriem uz šī rēķina varam samaksāt par darbu vairāk.
Lai veiktu, piemēram, muitas iepirkumu, tagad vajadzīgs nevis parasts iepirkumu speciālists, bet inženieris ar pavisam citu atalgojumu. Krietni augstāk kvalificētu darbinieku pieņemšana darbā – darba efektivizēšana – notiek gan Igaunijā, gan Somijā un citās valstīs.
Vai pieminētā efektivizēšana nozīmē procesu digitalizēšanu vai VID darbinieku labākas prasmes?
Tā nozīmē procesu pārskatīšanu, darbam patērētā laika zudumu likvidēšanu. Augstāk kvalificēts darbinieks spēs atrast labāku veidu, kā to paveikt ātrāk.
Vajadzīgo informāciju es varu pasmelt no VID kopējās datubāzes pati, negaidot, kad kāds darbinieks man to piegādās. Elektroniskā dokumentu aprites ieviešana, viss, ko var paveikt nevis ar rokām, bet ar tehnikas palīdzību, dod milzīgu laika ietaupījumu. Viens prātīgs darbinieks, kurš prot strādāt ar datubāzēm, var aizvietot trīs, kuri to pašu dara ar rokām.
Vai Latvijā vispār varēs atrast tik daudz augsti kvalificētu darbinieku, kuri atbilstu augstajām prasībām? VID vadītāji pirms jums vairākkārt žēlojušies, ka daudz amata vietu ilgstoši stāv tukšas.
Ja var precīzi formulēt prasības, kas nepieciešamas pretendentam uz konkrētu amatu, un ja izdodas no divām amata vietām izveidot vienu, piedāvājot lielāku atalgojumu, tad tādu, kā šķiet, varētu atrast. Vajadzīga pārkvalifikācija, veidojot šo jauno amatu atbilstoši tirgus prasībām ar attiecīgu atalgojumu. Pašlaik tas ir kavēklis ne tikai VID, bet visai valsts pārvaldei. Pašlaik Valsts kancelejā strādā, lai atjaunotu valsts amatpersonu katalogu.
Jau esat publiski paudusi, ka meklējat ekspertu ēnu ekonomikas mazināšanas lietās, bet pēc pāris dienām paziņojāt, ka tāds eksperts būs līdzšinējā VID vadītājas pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.
Intervijās plašsaziņas līdzekļiem vairākkārt esmu teikusi, ka vispirms novērtēšu pašlaik VID strādājošo darbinieku spējas un prasmes. Daces Pelēkās priekšrocība ir tā, ka viņa daudz zina, viņas pakļautībā ir Analītikas dienests, kas ir VID pamatu pamats. Tāpēc mana izvēle bija par labu viņai.
Vai varat atklāt, kādas cerības valdība saista ar jums, ieceļot jūs VID ģenerāldirektores amatā? Varbūt būsiet tā, kas piežmiegs nodokļu nemaksātājus, un valsts ieņēmumi strauji palielināsies, būs vairāk naudas skolotāju, mediķu algām, pensijām?
Šādas cerības nekad nevajag likt uz vienu cilvēku. Iestādes vadītājs, lai cik spējīgs būtu, viens neko nevar izdarīt. Vienīgās cerības, kādas varētu saistīt ar mani, – izmantojot VID pašreizējos resursus un manas valsts pārvaldē agrāk iegūtās prasmes un zināšanas, panākt šīs svarīgās valsts iestādes produktīvāku darbību. Iznākumā varētu iegūt lielākus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. To var panākt, maksimāli sašaurinot plaisas, kas veidojas starp ieņēmumu plāniem un reālajiem ieņēmumiem.
Ko esat paguvusi savā pirmajā darba nedēļā?
Esmu paguvusi uzrunāt vairāk nekā divdesmit darbiniekus, lai labāk saprastu, kur es varu pielikt savu roku kopīgā darbā. Piemēram, vakar kolēģi man stāstīja, ka jau pagājušā gada septembrī Finanšu ministrijā iesnieguši vairākus priekšlikumus grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”. Bet vēl šogad februārī ministrijas atbilde nav saņemta. Tiek norādīts, ka šiem grozījumiem varētu būt būtiska nozīme nodokļa plaisas mazināšanā. Tādējādi mans uzdevums būtu noskaidrot, kas noticis ar mūsu iesniegtajiem priekšlikumiem.
Aizvadītajā nedēļā neesmu bijusi nevienā kabinetā, kur man būtu teikuši: “Ziniet, mums viss ir vislabākajā kārtībā, neko nevajag mainīt vai labot!” Tā vietā saka: “Mums ir ieceres. Vai esat ar mieru tās atbalstīt?” Tas liecina, ka VID strādā ļaudis, kuri domā. Tas ir ļoti svarīgi.
Publiski esat atzinusi, ka VID “virtuve” jums vēl sveša. Dzirdēts, ka, stājoties jaunā amatā, vajagot vismaz pusgadu, lai cilvēks to iepazītu. Kā jums?
Viss atkarīgs no tā, cik daudz būs to cilvēku, kuri man noticēs. Sev esmu izveidojusi tādu kā risināmo problēmu katalogu. Iestādē, kurā ilgu laiku nav bijis vadītāja, pieredzējuši darbinieki iemācās sekmīgi strādāt arī bez viņa. Bet pietrūkst horizontālās sadarbības. Iestādes vadītājam jābūt tam, kas laiku pa laikam nosēdina darbiniekus pie viena galda, veicinot šo sadarbību.
Pirms stāšanās jaunajā amatā TV24 intervijā Veltai Puriņai teicāt, ka “mamutu ēdīšot pa daļām”. Citiem vārdiem, VID darbību izvērsīs galvenajos virzienos. Vienu pieminējāt – PVN plaisas mazināšana. Kādos vēl?
Nodokļu maksātājus varētu interesēt MAIS projekts. Citiem vārdiem, nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija, kas ir ļoti vērienīgs pasākums, kura īstenošanai turpmāko triju gadu laikā paredzēts iztērēt 26 miljonus eiro. Esmu gandarīta, ka VID strādā vietniece IT jautājumos Vita Narņicka, kura ir gan zinoša, gan ieinteresēta šī projekta īstenošanā. Galvenie mērķi ir vairāki. Pirmkārt, par ceturto daļu samazinās laiks, kas vajadzīgs nodokļu maksājumiem. Otrkārt, par 7% samazinās VID darbinieku patērētais laiks. Treškārt, nodokļu informācijas pakalpojumu sistēmas pieejamība tiek nodrošināta par 99,7%.
Vai tas nozīmē, ka tiks radīta jauna elektroniskās deklarēšanās sistēma EDS?
Tā tiks uzlabota un modernizēta.
Kas neapmierina pašlaik ieviestajā EDS?
Cilvēkus neapmierina samērā sarežģītā deklarēšanās procedūra, kam jāveltī samērā ilgs laiks. EDS jābūt tādai, lai deklarācijas jau būtu aizpildītas automātiski. Nodokļu maksātājiem atliktu vajadzības gadījumā to vien papildināt vai precizēt. Kavēklis pašlaik ir arī privātajam biznesam.
Tāpēc jādomā par pāreju uz pilnīgi visu rēķinu, tostarp nodokļu maksājumu, kārtošanu elektroniski. Nodokļi tad tiktu iekasēti transakcijas brīdī – tā nav nekāda utopija. Pienāks diena, kad tas notiks. Notiks tas, par ko jau runā Somijā, Apvienotajā Karalistē un citur – nodokļu ieturēšana notiek automātiski, jau darījuma brīdī.
Šim pasākumam es redzu perspektīvu. Jau pašlaik arvien vairāk ir tādu uzņēmumu, kuri labprātīgi grib iznākt no tā dēvētās pelēkās zonas. Šajās dienās parakstīju līgumu ar Baltijas Metāllūžņu pārstrādātāju asociāciju par sadarbību nodokļu administrēšanas un godīgas konkurences nodrošināšanas jomā, kas mazinātu nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Pirms gada tas liktos pilnīgi bezcerīgi. Tas liecina, ka attieksme mainās un uz labo pusi.
Ēnu ekonomikai jau nav tik daudz cēloņu, lai katrs jaunieceltais VID vadītājs atklātu kādu jaunu. Es uzskatu, ka šajā cīņā nav jāizšķiež spēki uz visām pusēm. Tie jāpieliek noteiktos punktos.
Bet vai tad līdz šim tā nebija? VID pēc kārtas izpurināja autoservisus, skaistumkopšanas salonus. Vai tagad pienākusi kārta būvniekiem?
Vispirms jāpievēršas tām nozarēm, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir vislielākais. Ja gribam mazināt nodokļu plaisu, tad būtu jāspiež uz naudas masu. Ja cīņā ar ēnām uzsvaru liekam uz nodarbināto skaitu, tad jāpievēršas mazumtirdzniecībai.
Ja gribam ierobežot nelegālo nodarbinātību, vienlaikus palielināt nodokļu ieņēmumus, tad vispirms jāpievēršas būvniecības nozarei.
Manuprāt, mums ir viena iedzīvotāju grupa, kurai vispār nav nekādu attiecību ar valsti. Viņiem vecumdienās vispār nebūs nekāda sociāla nodrošinājuma. Darba devēji viņus piemuļķojuši.
Ar to domājat taksometru vadītājus?
Ne tikai viņus. Tur ir arī būvnieki, IT nozarē strādājošie un citi.
Ēnu ekonomikas pētnieka Arņa Saukas jaunākais pētījums par taksometru nozari atklāj graujošu faktu – ēnu ekonomikas īpatsvars sasniedz 80% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir aptuveni četrreiz lielāks nekā vidēji valstī. Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns paredz līdz 2020. gadam pakāpeniski – par vienu procentpunktu gadā – samazināt to līdz Eiropas Savienības dalībvalstu vidējam apmēram. Vai, jūsuprāt, tas ir izpildāms?
Ēnu ekonomikas īpatsvaru jau rēķina matemātiski atkarībā no nozarē apgrozītās naudas masas. Kopīgi ar pētniekiem, arī Finanšu policijas pārstāvjiem esmu iecerējusi noskaidrot, kur veidojas lielākā skaidrās naudas masa. Ēnu ekonomikas vislielākais īpatsvars noteikti ir tur. Skaidrās naudas masu pirmkārt veido kontrabanda, nelegālā preču aprite, tostarp alkohols, tabaka un citas akcīzes preces.
Vai skaidrās naudas apriti būs iespējams tik ātri ierobežot?
Salīdzinot ar stāvokli, kāds Latvijā bija pirms dažiem gadiem, bezskaidrās naudas aprites īpatsvars tomēr kļuvis lielāks. Tā ir laba zīme. Skaidrās naudas aprite būtu vēl vairāk jāspiež stūrī.
Bieži dzirdēts, ka iznākumā krāpnieku saņemtie sodi ir pārāk maigi. Tāpēc jau gribētu pievērst Finanšu ministrijas uzmanību manis pieminētajiem priekšlikumiem, kuri skar likumu “Par pievienotās vērtības nodokli”. Mani kolēģi, kuri to ierosinājuši, ļoti labi zina, kā notiek krāpšanās ar šo nodokli, par ko arī ir visvairāk ierosināto kriminālprocesu.
VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Podiņš “LA” jau ir izstāstījis, kā notiek šī shēmošana ar pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem. No viņa teiktā noprotams, ka ar to nodarbojas starptautiskas krāpnieku grupējumu ķēdes. Vai šādos apstākļos iespējams ierobežot šo shēmošanu?
Teikšu tā: atmaksāt vai neatmaksāt šo nodokli – tas ir VID rokās. Jautājums ir: kā līdzsvarot šo maksājumu kārtību – tā, lai godīgajam komersantam nebūtu jāgaida uz nodokļa atmaksu pārāk ilgi. Savukārt negodīgais to nesaņemtu nekad. Te atkal nonākam pie IT sistēmām un risku reģistra, kuram izlaižot cauri uzņēmumu var ātrāk saprast, vai tam kaut ko atmaksāt vai neatmaksāt. Tādējādi pašlaik jau esam krietni labāk sagatavoti cīņai pret šiem grupējumiem, kuri nodarbojas ar naudas izkrāpšanu no valsts.
Bet vai varat izķert tādus gadījums, kādi bija, piemēram, degvielas tirdzniecībā? Pēc papīriem degviela bija no Latvijas aizvesta un pārdota Polijā. Bet patiesībā tirgota šeit.
Diemžēl man jāatzīst, ka šāds darījums bez atbalsta no kāda negodīga VID darbinieka nevarēja notikt.
Noziedzīgie grupējumi cenšas savervēt vai iefiltrēt savus ļaudis arī VID.
Ne velti VID izveidots iekšējās drošības dienests, kurš gādā, lai tas nenotiktu. Savulaik par iesaistīšanos noziedzīgās darbībās aizdomās tika turēti vairāki VID darbinieki. Lielākā daļa pēc tam no VID aizgāja labprātīgi. Bet starp pieķertajiem bija arī tādi, kuri atteicās to darīt un gribēja tiesāties. Visdrīzāk, kļūda bijusi pieļauta, šādus cilvēkus pieņemot darbā.
Neviena, pat vislabākā IT sistēma, tostarp šis risku reģistrs, jau nav simtprocentīgi droša. Tāpēc VID analītiķiem, kuri lasa tajās reģistrētos datus, jābūt pietiekami gudriem, lai laikus spētu atklāt krāpniecības mēģinājumu. Tāpēc jau saku, ka cīņa pret šo ēnu ekonomikas sērgu var būt sekmīga, tikai sadarbojoties Finanšu policijai, muitai, iekšējās drošības dienestam, Nodokļu kontroles pārvaldei un citām VID apakšvienībām. Ja katrs darbosies atsevišķi, tad nekādu panākumu nebūs.
Pieminot šo skandālu VID, vai tagad varam būt droši, ka pēc kāda laika atkal neatklāsies kādu VID darbinieku saistība ar noziedzīgajiem grupējumiem?
Ja apgalvotu, ka varam būt pilnīgi droši, man būtu jāmelo. Esmu to jau teikusi kolēģiem. Mums jāsāk ar to, kādus darbiniekus pieņemam darbā.
Te gan piebildīšu par diviem manis darbā pieņemtajiem muitniekiem… Uz papīra atalgojumā viņi saņems 745 eiro mēnesī. Uz rokas – ap 500 eiro… Jā, var jau sacīt, ka darbiniekam jāstrādā godīgi arī ar mazu atalgojumu. Palūkojot darba tirgū, ko par šādu atalgojumu varam nolīgt?
Lai novērstu mēģinājumus iesaistīties noziedzīgās darbībās, jau pašlaik visiem muitniekiem ir aizliegts izmantot mobilos tālruņus. VID galvenajā ēkā Talejas ielā būs videonovērošanas centrs, kurā būs redzams viss, kas notiek Grebņevā, Pāterniekos un citās robežpārejas vietās. Turpmāk muitniekiem darbā būs jānēsā pie apģērba piestiprinātas trieciendrošas videokameras, kas ierakstīs gan attēlu, gan skaņu – līdzīgi kā tas jau ir ceļu policijas darbiniekiem.
