Ķemeru tīrelis – labjūtes tūrisma galamērķis 0
Vīzija, kas sāk īstenoties dzīvē
Pateicoties Jūrmalas domes iecerētajiem projektiem, tuvākajos divos trīs gados Ķemeros notiks vērienīgas pārmaiņas. “Jau šobrīd tūristiem pieejama Ķemeru tīreļa laipa ar diviem lokiem un skatu torni. Uzņēmums “Ozolaivas” piedāvā saullēkta un saulrieta sagaidīšanas ekspedīcijas ar kanoe laivām tīreļa austrumu malā, “Purvu bridēji” – pārgājienus ar purva kurpēm un pat peldes skaistākajos tīreļa ezeriņos,” atklāj Jūrmalas Tūrisma un uzņēmējdarbības attīstības nodaļas vecākā eksperte Rasma Valdmane. Vairāk: www.visitjurmala.lv.
“Ķemeru attīstības vīzija tapa jau 2013. gadā, kurā iekļauti vairāki projekti, lai šis kādreiz slavenais kūrorts atkal varētu atdzimt,” turpina Jūrmalas Attīstības pārvaldes vadītāja Gundega Ose. “Ķemeru apkaime ir bagāta dabas resursiem, līdz ar to te ir milzīgs tūrisma potenciāls. Šobrīd strādājam pie četriem apjomīgiem projektiem, no kuriem lielākais ir Ķemeru vēsturiskā parka atjaunošana – parka teritorija tiks atjaunota atbilstoši tās vēsturiskajam veidolam, saglabājot esošās dabas un ainaviskās vērtības.
Atdzims vēsturiskais Ķemeru parks ar tā arhitektūru: parka partera daļa, sēravots un paviljons pie sēravota “Ķirzaciņa”, paviljons – rotonda “Mīlestības saliņa”, kā arī piemineklis Ķemeru kūrorta dibinātājiem un direktoriem, parkā esošie gājēju tiltiņi, tiks izbūvēti parka celiņi un apgaismojums, ierīkoti soliņi un apstādījumi.
Blakus Ķemeru vēsturiskajam parkam atrodas ūdenstornis, kurš pašlaik tiek atjaunots. Pie tā būs autostāvvieta, atjaunosim arī nelielu daļu Emīla Dārziņa ielas un skvēru “Tautu deja” iepretim “Ķirzaciņai”, kur būs Ķemeros pagaidām vienīgais brīvkrāns – publiska dzeramā ūdens ņemšanas vieta, ko ar laiku, iespējams, varēs savienot ar vēsturisko minerālūdens urbumu. Ūdenstornī paredzēts iekārtot Tūrisma informācijas ieguves punktu, kurā atrodamie materiāli dos ieskatu Ķemeru vēsturē bez tūrisma darbinieku klātbūtnes. Otrajā stāvā būs Mākslas galerija, bet trešajā – skatu platforma ar informācijas un norāžu zīmēm par apkārtnē esošajiem dabas un kultūras apskates objektiem. Turklāt tornī tiks saglabāta tā pamatfunkcija – nodrošināt ūdens apgādi Ķemeru iedzīvotājiem.” Atjaunotā Ķemeru parka atklāšana paredzēta 2021. gadā.
Dabas takas, pirtis, dārzi
Tukumnieki cenšas, lai visos četros gadalaikos ceļotājiem te būtu ko darīt, gūstot labsajūtu no redzētā un piedzīvotā.
Vairāk: www.visittukums.lv.
Tukuma puses labjūtes tūrisma piedāvājumu veido ne tikai Valguma pasaules unikālie dabas objekti, bet arī latviešu pirtis, pirtnieku pakalpojumi un rituāli, kas balstīti gan latviskajā dzīvesziņā, gan jaunākajos garīgās veselības ekspertu atzinumos,” papildina Tukuma TIC vadītāja Ingrīda Smuškova. “Mūsu EDEN galamērķis darbojas ar moto “Baudi nesteidzoties, izzini, piedaloties un pamēģinot!”. Piemēram, dabas takas, pārgājieni, saullēktu un saulrietu vērošana, laivošana Ķemeru tīrelī, pastaigas gar jūru, ko piedāvā tūrisma uzņēmēji, nav iedomājami bez personiskās pieredzes, tāpat kā sporta un veselības pasākumu cikli, kas tiek rīkoti Tukumā un tuvākajā apkaimē. Labjūti papildina arī daiļdārzi – Dailas Trubiņas rožu kolekcija, Ligitas Čukures magnolijas un Laimoņa Zaķa īrisu un gladiolu dārzs.”
Apjomīgākais projekts – Dabas klase
“Tomēr visapjomīgākais projekts, kurš šobrīd atrodas saskaņošanas stadijā, ir Daudzfunkcionālais dabas tūrisma izglītības centrs, kurā ikviens varēs uzzināt par dabas procesiem un cilvēku mijiedarbību ar dabu 800 m² plašā ekspozīcijā. Centru paredzēts būvēt iepretim bijušās Ķemeru sanatorijas poliklīnikas ēkai. Tiks atjaunots arī vēsturiskais Ķemeru taku tīkls, uzstādīti metāla režģi, pastaigu laipas, kur atgulties, vērot putnus un klausīties dabas skaņās. Būtiski – šajā centrā būs klases skolēniem dabas zinātņu priekšmetu apgūšanai, kas atvieglos mācību procesu visās Jūrmalas skolās un ietaupīs resursus, jo dārgās iekārtas – mikroskopi, kolbas, reaģenti – atradīsies vienuviet, un skolēni šurp dosies mācību ekskursijās. Šāds koncepts labi iederēsies modernajā kompetenču izglītības modelī.”
Māksla ienāk mežā
Lielākā daļa Ķemeru Nacionālā parka teritorijas atrodas Tukuma un Engures novadā, kur izstaigājamas gan dažādas takas, gan pieejami skatu torņi. Šeit vienu no nozīmīgākajiem tūrisma piedāvājumiem veido atpūtas komplekss “Valguma pasaule” (“VP”), kura saimnieki Vita Beļavniece un Viesturs Serdāns, būdami jaunu zināšanu alkstoši nemiera gari, arvien bijuši līderos starp vēl nebijušu tūrisma pakalpojumu radītājiem. “Šī ir ar īpašu mīlestību veidota vieta,” apliecina “VP” gide Inita. “Goda laukums – labirints ar visiem 1015 pašreiz latviešu kalendārā ierakstītajiem vārdiem tapis pirms četriem gadiem, kad te viesojās 7. Eiropas labirintu veidotāju kongresa dalībnieki. Drīz pēc tam veidots arī Oktagons – astoņskaldņu spoguļlabirints, slavenā Leonardo da Vinči izgudrojums, ko īstenojusi austriešu māksliniece Marianna, ļaujot ikkatram sajust bezgalību. Bet jaunākais vides objekts ir svētku rotājums “burbulis”, ar kuru bildējoties rodas sajūta, ka esi tajā sagūstīts.”
Pērn “Valguma pasauli” papildināja Mākslas telpa mežā – pirmais šāda veida vides objekts Baltijā, kurā izstādītas divu lielisku dabas fotogrāfu lielformāta bildes. Pat viņu uzvārdi saistīti ar mežu – Andris Apse dzimis netālu no Valguma, bet lielāko dzīves daļu pavadījis Jaunzēlandē, savukārt Andris Eglītis iemūžina skaistākās Latvijas ainavas, putnus un dzīvniekus. Šā gada 11. jūnijā Valguma Mākslas telpā plosījās vētra, nodarot lielus postījumus gan bildēm, gan mežam, bet saimnieki, neatlaidīgi strādājot, atkal visu saveduši kārtībā, atstājot vien fotomirkļos tvertas stihijas liecības. Vēl piebilstams, ka tieši “Valguma pasaule” aizsāka nūjošanas aktivitātes Latvijā, un te pirms astoņiem gadiem tika atklāta pirmā un joprojām garākā baskāju taka Baltijā (3 km).
Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, vairāk informācijas www.latvia.travel/lv/eden
