Vizbulītes – kā audzēt un kopt skaistās pavasara vēstneses? + Plašs šķirņu saraksts 0
Man ļoti patīk vizbulītes. Kuras šķirnes vieglāk audzēt? Kā šos augus kopt? IEVA JELGAVĀ
Sugu iedalījums
Savulaik botāniķi vizbulīšu ģintī izdalīja 12 sugas. Pašlaik ģinti pārstāv tikai sešas:
1. Zilā vizbulīte (Hepatica nobilis var. nobilis). Sastopama gandrīz visā Eiropā. Tai ir divas variācijas: smaildaivu vizbulīte (Hepatica acutiloba) un Amerikas vizbulīte (Hepatica americana).
2. Transilvānijas vizbulīte (Hepatica transsilvanica). Savvaļā aug kalnu mežos Centrālajā Rumānijā.
3. Henrija vizbulīte (Hepatica henryi). Izplatīta Ķīnas vidienē. Mūsu apstākļos dārzā nav audzējama, taču tā labi aug neapkurināmā siltumnīcā, podiņos.
4. Jamatutas vizbulīte (Hepatica yamatutai). Aug Ķīnas rietumos. Audzējama neapkurināmā siltumnīcā.
5. Falkonera vizbulīte (Hepatica falconeri). Sastopama Centrālajā Āzijā. Audzē neapkurināmā siltumnīcā.
6. Milzu vizbulīte (Hepatica maxima). Aug tikai uz vienas salas – tā sauktās briežu ausu salas, kas atrodas Korejas austrumos. Auga lapas ir lielas un ļoti matainas, atgādina briežu ausis. Audzējama neapkurināmā siltumnīcā.
Vizbulītes zied dažādos laikos. Dažām agrākajām – Transilvānijas un Japānas vizbulīšu (Hepatica nobilis var. japonica) – šķirnēm pumpuri sāk plaukt jau janvārī. Ja uznāk sals, ziedēšana piebremzējas. Aprīļa sākumā mūsu dārzos sāk valdīt zilā vizbulīte. Visas vizbulītes pieder gundegu dzimtai – augi ir indīgi. Tiem ir ziemzaļas lapas, sakārtotas piezemes lapu rozetē. Ziedkāti sasniedz aptuveni 10 cm augstumu. Ziedi atveras tikai siltā, saulainā laikā.
Šedevrus rada japāņi
Zilās vizbulītes ziedi parasti ir zili violeti, tomēr retumis mežos var ieraudzīt arī cerus ar sārtiem, sarkanīgiem, violetiem vai baltiem ziediem. Japānā atrastas arī dzeltenas krāsas vizbulītes. Pēdējos gados Eiropas valstīs tiek atklāti ļoti daudzi jauni, skaisti, dabas veidoti meža ziedētāju kloni ar pildītiem ziediem. Vairākas interesantas šķirnes no savvaļā atrastām formām izveidojis Juris Egle: ‘Grobiņas Baltā’ (tīri balta, bagātīgi ziedoša un labi augoša), ‘Mežrozīte’ (maigi rožainā krāsā ar platām ziedlapiņām), ‘Rožainais Maigums’ (labi augoša, bagātīgi ziedoša, ar rožainiem, lieliem ziediem), ‘Violetais Smaids’ un daudzas citas. Arī selekcionārs Edgars Bite ir atlasījis vairākus paša audzētus sēklaudžus, piemēram, ‘Debesmanna’ (bagātīgi ziedoša, ziedlapām īpatnējs tonis – baltas un rozā krāsas sajaukums), ‘Vidzemes Teika’ (bagātīgi zied, ziediņi nav lieli, bet tiem ir īpatnēja zilgana nokrāsa), ‘Rozā Putns’ (ziedi lieli, rozā krāsā, garos kātos). Savdabīgu vizbulīšu kolekciju izveidojis reto augu audzētājs Pēteris Petrovs.
Agrāk Japānas vizbulīte tika izdalīta kā atsevišķa suga, tagad botāniķi lēmuši, ka tā pieskaitāma pie zilās vizbulītes – augiem ir līdzīgas lapas, vienīgā atšķirība, ka Japānas vizbulītei ir zemāka salizturība. Japānā zilā vizbulīte ir ļoti iecienīta, daudzu gadu laikā selekcionāri radījuši tūkstošiem šķirņu ar dažādu krāsu, pildījuma pakāpi, zieda formu, kurās pat grūti atpazīt savvaļas puķīti. Ik gadu februāra beigās Japānā notiek vizbulīšu izstādes. Cenas jaunākajām šķirnēm ir ārkārtīgi augstas – stāds var maksāt pat 4000 eiro! Dārgas (vismaz 200 eiro) ir arī vizbulītes ar dzelteniem ziediem, kaut gan to krāsa diezgan pabāla (joprojām nav izdevies izaudzēt šķirnes ar koši dzelteniem ziediem).
