Hitlera Vācijā nebija vietas arī tuberkulozes slimniekiem 3
Kad topošais Trešā Reiha fīrers Ādolfs Hitlers (1889 – 1945) mācījās vidusskolā, viņš bieži slimoja, un ārstiem radās aizdomas par tuberkulozi. Taču dokumentos nav apstiprinājuma šādai diagnozei.
Savu “vājo” veselības stāvokli Hitlers izmantoja kā ieganstu, lai pamestu mācības vidusskolā. Tēvs vēlējas, lai Ādolfs kļūst par ierēdni, bet pats viņš sapņoja par mākslinieka karjeru. Kā zināms, fīrers vairākkārt mēģināja iestāties mākslas skolā. Taču pēc daudzām neveiksmēm un vairākiem cietumā pavadītiem mēnešiem viņš kļuva par nacionālsociālistiskās partijas līderi un vēlāk arī Trešā Reiha vadoni.
Nacistu ideoloģijā nebija vietas slimajiem un vājajiem, tāpēc vairāk nekā 30 000 tuberkulozes slimnieku piespiedu kārtā ievietoja “ārstēšanas” iestādēs, kur viņi bija nolemti nāvei no bada vai medikamentu pārdozēšanas.
Ir arī zināms, ka koncentrācijas nometnēs nacistu ārsti veica dažādus antihumānus eksperimentus ar ieslodzītājiem ebrejiem, tostarp daudz tika pētīta arī tuberkuloze.
