“Vitronic”: par fotoradariem ir daudz mītu 0
Informatīvajā telpā par fotoradaru tēmu ir daudz mītu, kas tiek bieži atkārtoti un cilvēki apzināti vai neapzināti tiek maldināti, intervijā aģentūrai BNS atzina par fotoradaru uzstādīšanu atbildīgā uzņēmuma “Vitronic Baltica un Partneri” valdes loceklis Sergejs Borisovs.
Viens no mītiem saistīts ar pārvietojamo fotoradaru izvietošanas vietu un tās izvēli, jo katrs otrais sevi uzskatot par autoekspertu, kuram skaidri zināma satiksmes intensitāte un avāriju skaits attiecīgajā ceļa posmā, domā Borisovs.
“Otrs – par ceļazīmēm, ko daudzi sagaida pirms pārvietojamiem fotoradariem. Pārvietojamie radari ir slēptās kontroles metode un līdz ar to – tā neparedz ceļazīmju izvietošanu. Kriminālpolicija pirms narkotiku apkarošanas reida taču publiski pirms tam nepaziņo,” uzsvēra Borisovs.
Viņš uzskata, ka lielākā kļūda, kā dēļ arī sacēlusies liela ažiotāža ap fotoradariem, bijusi tajā, ka sākotnēji netika skaidri un viennozīmīgi pausta Valsts policijas attieksme pret to, kas ir stacionārie un kas – pārvietojamie radari.
“Šobrīd es redzu, ka sabiedrības uztverē šīs divas lietas faktiski ir saplūdušas un cilvēki bieži vien uztver pārvietojamos kā stacionārus, un otrādi. Autovadītāji brīnās, kāpēc pirms pārvietojamiem nav brīdinošā ceļazīme. Ceļazīmes arī nekad nebūs, jo tā vienkārši nav paredzēts,” norādīja uzņēmuma pārstāvis.
“Sabiedrība ir informēta par maz, informācija nav bijusi tādā līmenī, kādai tai vajadzēja būt. Redzu, ka informatīvajā telpā ir daudz mītu, kas tiek atkārtoti no dienas dienā un cilvēki apzināti vai neapzināti tiek maldināti,” uzsvēra Borisovs.
Uzņēmuma pārstāvis uzskata, ka autovadītājiem beidzot ir pienācis laiks mainīt savu braukšanas kultūru un attieksmi pret pārkāpumu un sodu kā tādu. Nav noslēpums, ka kukuļu došanas kultūra tika kultivēta visā bijušajā Padomju Savienībā ilgus gadus un to izskaust nav tik vienkārši, sacīja Borisovs.
“Acīmredzot daudziem šķiet pievilcīgāk komunicēt ar ceļu policijas ekipāžu un mēģināt panākt sev kaut kādu vēlamu rezultātu, taču šobrīd autovadītāji sastopas ar to, ka ceļa malā atrodas metāla kaste, kura fiksē pārkāpumus, taču tai nav attieksmes un emocijas,” norādīja Borisovs un piebilda, ka lielā mērā problēma ir cilvēku attieksmē un viņu prātā.
Arī uzņēmumam veltītie pārmetumi, ka stacionārie radari netiek uzstādīti, jo uzņēmumam ir izdevīgāk maksāt soda naudu par laicīgu stacionāro radaru neieviešanu, jo to atrašanās vietas vadītāji zinātu un, retāk pārkāpjot satiksmes noteikumus, uzņēmumam būtu mazāka peļņa no soda naudām, ir viens no mītiem, uzsvēra uzņēmuma pārstāvis.
Viņš skaidroja, ka stacionāro radaru izvietošana ir sarežģīts un komplicēts process, bet to ekspluatācija ir lētāka nekā darbs ar pārvietojamiem radariem, jo uzņēmumam nav jāalgo radaru apkalpotāji, nav jānomā automašīna un nav jātērē nauda degvielai. Stacionārajam radaram ir tikai jāuzstāda komunikācijas un betona pamats, un tas kalpos ilgus gadus.
Komentējot pārmetumus, ka pārvietojamie fotoradari tiek speciāli slēpti aiz šķēršļiem, Borisovs atbildēja, ka šeit problēma slēpjas jau viņa pieminētajā faktā, ka sākotnēji netika pietiekami skaidri izklāstīts, kāda ir pārvietojamo radaru izmantošanas metode.
Viņš atgādināja, ka Valsts policijas pārstāvji nevienu reizi vien ir teikuši, ka pārvietojamais fotoradars ir slēptās novērošanas metode un tāda pati metode tiek izmantota tādās valstīs kā Vācija, Francija, Austrija un citās valstīs.
Šīs pārvietojamās mērierīces varot būt jebkur un jebkad, turklāt policijas solis savā mājaslapā publicēt pārvietojamo radaru atrašanās vietu karti, viņaprāt, ir ļoti liela pretimnākšana autovadītājiem. “Pārvietojamie radari netiek speciāli slēpti, arī to izvietošana nav elementārs process. Lai šo mērierīci korekti uzstādītu un tās fiksēto pārkāpumu fotogrāfijas būtu derīgas, lielu lomu spēlē apkārtējie apstākļi un uzstādīšanas noteikumi. Turklāt ne jau uzņēmums izvēlas vietas, kur novietot radaru, bet Valsts policija,” uzsvēra Borisovs.
Viņš neslēpj, ka pēc fotoradara notriekšanas Zolitūdes ielā 19.martā uzņēmums darbiniekiem devis norādījumu, proti, ja ir iespējams, ierīci novietot nedaudz tālāk no braucamās daļas nekā parasti. Acīmredzot tas arī atstājis savu ietekmi uz autovadītāju uztveri par to, ka radari tiek pastiprināti slēpti. “Tā, protams, nav,” teica Borisovs.
Valsts policija iepriekš uzdeva uzņēmumam “Vitronic Baltica un Partneri” līdz 20.maijam izpildīt visas līgumā paredzētās saistības, proti, ieviest 160 stacionāro fotoradaru ietvaru, no kuriem 100 būs ar mērierīci, bet atlikušie darbosies kā mulāžas. Uzņēmums paziņojis, ka aprīļa beigās plāno uzstādīt pirmos stacionāros fotoradarus.
“Vitronic Baltica un Partneri” 15 pārvietojamos fotoradarus uzstādīja pērn 21.novembrī, šogad janvārī ieviesti vēl 15, bet no 2008.gada Latvijā darbojas četri, kurus savulaik iegādājās Valsts policija. Līdz ar to kopumā uz ceļiem atrodas 34 pārvietojamie radari.
