“Vitronic” gatavo priekšlikumus situācijas risināšanai 0
Lai gan publiski jau izskanējis, ka Valsts policija (VP) varētu lauzt līgumu ar stacionāro fotoradaru uzstādītāju “Vitronic Baltica un partneri”, uzņēmums gatavojas piedāvāt pasūtītājam savu redzējumu un priekšlikumus situācijas risināšanai.
Kā aģentūrai LETA atzina “Vitronic Baltica un partneri” preses sekretāre Antra Gaile, priekšlikumu sagatavošana vēl gan esot procesā. Uzņēmuma mērķis, pirmkārt, tos ir pēc iespējas ātrāk iesniegt pasūtītājam un, ja tas nebūs pretrunā ar noslēgto līgumu, par to informēt arī plašāku sabiedrību, sacīja Gaile.
Līdz šodienai uzņēmums kopumā ir uzstādījis un nodevis VP 27 stacionāros fotoradarus, bet piecās vietās ir uzstādīti betona pamati un notiek elektrības pievades darbi.
Uzņēmums turpina sniegt līgumā paredzētos pakalpojumus attiecībā uz piegādātajām mobilajām un uzstādītajām stacionārajām iekārtām, turpina veikt atlikušo stacionāro objektu projektu izstrādi un saskaņošanu, kā arī ir gatavs sniegt detalizētu un argumentētu skaidrojumu, kādu apstākļu dēļ nav iespējams pildīt līguma saistības sākotnēji noteiktajā termiņā, uzsvēra Gaile.
Kā aģentūrai LETA iepriekš atzina iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece juridiskajos jautājumos Evika Siliņa, 24.jūlijā uzņēmumam beidzas pēdējais termiņš trūkumu novēršanai pēc otrā brīdinājuma. “Nākamais solis būtu tāds, ka valstij ir tiesības paziņot viņiem par līguma izbeigšanu,” sacīja Siliņa. Jautāta, vai tas patiešām tiks darīts, viņa atbildēja: “Šobrīd izskatās, ka jā.” Tādā gadījumā lēmums par līguma laušanu būs jāpieņem VP.
Kā skaidroja Kozlovska padomniece, līdz šim valsts no fotoradaru uzstādītāja nav saņēmusi nekādus argumentētus priekšlikumus citādam situācijas risinājumam. Protams, pirms lēmuma pieņemšanas par līguma laušanu tikšot rūpīgi izvērtēts, vai valstij tas neradīs kaitējumu.
Jautāta, kādas būs līguma izbeigšanas sekas, Siliņa aģentūrai LETA atbildēja, ka pagaidām to vēl ir grūti prognozēt. Katrā ziņā visas ātruma mērierīces pieder uzņēmumam “Vitronic Baltica un partneri”, valsts tās nav pirkusi, tikai vienojusies par kārtību, kādā uzņēmums, izmantojot šīs ierīces, sniedz valstij pakalpojumus.
Līdz ar to pēc līguma laušanas VP pastāvētu iespēja atpirkt fotoradarus vai arī rīkot jaunu iepirkuma konkursu. Būs jāvērtē, kas izdevīgāk, aģentūrai LETA sacīja Siliņa.
Ministra padomniece pastāstīja, ka gadījumā, ja VP nolems lauzt līgumu ar “Vitronic Baltica un partneri”, uzņēmumam tiks dotas 20 darbdienas laika, lai iesniegtu motivētu skaidrojumu, kādi ir objektīvie apstākļi, kas liedz tam izpildīt līguma nosacījumus. Ja uzņēmums šādu skaidrojumu iesniegs, VP būs jāatbild tam, dodot iespēju mēneša laikā īstenot skaidrojumā piedāvātos risinājumus situācijas noregulēšanai.
Siliņa atzina, ka veids, kādā tiek realizēts fotoradaru projekts, Latvijā ir jaunums, tāpēc VP ir centusies nākt pretī uzņēmumam, piemēram, nosūtot rakstiskus lūgumus pašvaldībām nevilcināties ar būvatļauju izsniegšanu u.tml.
LETA jau ziņoja, ka 24.maijā Rīgā un arī ārpus galvaspilsētas darbību sāka 23 stacionārie fotoradari. Pirms stacionārajiem fotoradariem atbilstoši valsts standartam ir izvietota ceļazīme nr.846 – “Fotoradari”.
VP priekšnieks Ints Ķuzis maija beigās nosūtīja privātajam partnerim otro brīdinājumu, kas turpina janvārī iesākto līguma laušanas procedūru. Tas paredz, ka divu mēnešu laikā jeb līdz 24.jūlijam komersantam jānovērš trūkumi un jāizpilda līgumsaistības.
Saskaņā ar noslēgto līgumu uzņēmumam “Vitronic Baltica un partneri” pavisam ir jāpiegādā un jāuzstāda 160 stacionārie fotoradari, no kuriem 60 jābūt tikai butaforijām. Papildus tam komersantam jānodrošina arī 30 pārvietojamo fotoradaru darbība.
