Harijs Vītoliņš Latvijas hokeja izlasē ienesis pozitīvismu laukumā un ārpus tā 3
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Harijs Vītoliņš Latvijas hokeja izlasē ienesis pozitīvismu laukumā un ārpus tā, ļaujot spēlēt ar ripu un vairojot uzticību, pēc kvalificēšanās Pekinas olimpiskajām spēlēm hokejisti “Latvijas Avīzei” pauda prieku par vadībā notikušajām izmaiņām.
Kā kulaks
“Mums no sākuma bija saliedēta, draudzīga komanda, ļoti pozitīva atmosfēra. Visi džeki kā viens kulaciņš. Pārmaiņas izlasei noteikti nāca par labu, rezultāts to atspoguļo – trijās spēlēs ielaidām vienus vārtus, iemetām – 17,” teica uzbrucējs Rihards Bukarts, kurš izšķirošajā spēlē pret Franciju (2:1) guva pirmos vārtus. “Nepumpēšu sev riepas, bet tie bija ļoti svarīgi, lai varētu spēlēt ar pārsvaru uz tablo, jo dzīties pakaļ ir daudz grūtāk. Ivars Punnenovs nospēlēja fenomenāli, apliecināja, ka Latvijas hokejā ir nenormāli labi vārtsargi, viņš vilka, kad bija grūti.”
Punnenovs norādīja, ka pēdējās minūtēs pret Franciju bijis absolūti iztukšots un klājies ļoti grūti, jo bijusi trešā spēle četrās dienās: “Visi kopā izturējām, komanda perfekti nospēlēja aizsardzībā. Puiši paši zināja, kas jādara, bija savās vietās un bloķēja ripas, kuras varēja ieiet vārtos. Kvalificēties olimpiskajām spēlēm ir forši, Latvija to pelnījusi.” Viņš sezonai visu vasaru gatavojies Latvijā, pildot Šveices vienības Langnavas “Tigers” programmu.
“Pirmie iemestie vārti palīdzēja hallē uzsist emocijas, pēdējās divas minūtes lieliskas – mazākumā komanda nostāvēja. Ivars ķēra visu, ko varēja. Žēl, ka nepabeidzām uz nulles, tas viņam vispār būtu super, bet kopumā visi atdevās, bloķēja, mazliet kosmoss laukumā,” vārtsargu slavēja uzbrucējs Kaspars Daugaviņš, kurš augusta sākumā pārslimoja Covid-19. “Pirmās divas slimošanas dienas gan bija diezgan smagas, vienā brīdī šķita, ka jāsauc ātrā palīdzība – nenormālas galvassāpes, ļoti augsta temperatūra, bet pēc tam atguvos, nedēļu pirms izlases biju kopā ar Bernes komandu pilnvērtīgos treniņos, divas draudzības spēles aizvadīju un kopumā fiziski jutos labi.”
Hokeja nervs
Rihards Bukarts jutās ļoti saviļņots, norādot, ka emocionālā ziņā šī uzvara ir tikpat liela kā viņa pirmajā spēlē pasaules čempionātā 2017. gadā pret Dāniju (3:0). “Mans fiziskās sagatavotības treneris Mārtiņš Gulbis vienmēr teicis – olimpiskās spēles ir augstākais, ko vari sasniegt sportā. Pēc astoņu gadu pārtraukuma Latvija atkal tur būs, milzīgs paldies visiem skatītājiem. Žēl, ka viņu nebija arēnā pasaules čempionātā, tad mēs noteikti nospēlētu daudz labāk. Emocijas mūs dzina uz priekšu, šo nekad neaizmirsīšu – gribētu, lai katrs cilvēks var izbaudīt šādu brīdi un saprast, kā ir uzvarēt. Ar 5:0 nebūtu tas, bet 2:1 – tas ir ļoti izcili. Paldies Harim, ka iedrošināja un ticēja, teica, ka esam daudz labāka komanda. Ar sniegumu to pierādījām.”
“Arēnā Rīga” maču pret Franciju noraudzījās teju 8000 skatītāju. Aizsargs Kārlis Čukste atzīst, ka sajutis Latvijas hokeja nervu: “Pirmais turnīrs izlasē ir izdevies, vienmēr paliks atmiņā tuvība, atmosfēra komandā. Tā bija arī jauniešu izlasēs, ķīmija ir ļoti laba, un tas mums palīdz uzvarēt. Pret Franciju ar visiem noraidījumiem bija grūta spēle, uz nažiem. Izšķirošais bija tas, ka cīnījāmies viens par otru, neviena komanda nespēlē tā kā mēs. Fani mums lika nobloķēt metienus, slidot mazliet ātrāk. Atmosfēra neticama, tik lielā arēnā neesmu spēlējis, ja neskaita U-20 čempionātu Kanādā pret mājiniekiem.”
Brīvāka atmosfēra
Kolektīva saliedētību akcentēja arī Ivars Punnenovs, sakot, ka Harija Vītoliņa vadībā atmosfēra kļuvusi brīvāka un nav saspringuma: “Bobs Hārtlijs paveica labu darbu, viņi ir divi dažādi treneri un cilvēki. Manuprāt, izlase jāvada Latvijas trenerim.”
“Haris, pirmkārt, iedeva pozitīvismu – spēlēt ar ripu, kas četrus gadus mums nebija. Bija tikai darba hokejs, tagad hokejs kā hokejs. Viņš teica, ka visi esam meistarīgi spēlētāji un paši pieņemsim lēmumu laukumā, ir kopīgā taktika, pie kā pieturējāmies. Tas deva rezultātu,” skaidroja Daugaviņš. “Otrkārt, pilnīgi pozitīva ģērbtuve, viesnīca, treneri iesaistījās – spēlēja novusu, galda tenisu, bija jūtama komandas aura. Tas šķiet sīkums, bet tāpat deva emocijas.”
Pirmo reizi kopš pandēmijas sākuma atmosfēra arēnā bija kā “vecajos, labajos laikos”. “Man pēc četru gadu pārtraukuma ir šī sajūta – tas posms pagāja Hārtlija vadībā, tagad beidzot sajutos kā īstā Latvijas izlasē – daudz emociju, halle pilna, līdzjutēji arī deva vajadzīgo spiedienu, kā nebija pasaules čempionātā. Zinot, ka Latvija mūs mīl un stumj uz priekšu, vienmēr atrodi papildu spēkus,” teica Kaspars Daugaviņš. “Ne tikai spēlētājiem, bet arī faniem, ģimenēm šis rezultāts iedos labu grūdienu. Pirms turnīra Artis Ābols pareizi pateica – kā spēlētājs es divas reizes neaizbraucu uz olimpiādi, pamēģiniet, lūdzu, varbūt kā treneris aizbraukšu. Es esmu bijis divās, tas ir īpašs turnīrs, emocijas, kam dzīvot un trenēties.”
Pekinas olimpisko spēļu grupas
A: Kanāda, ASV, Vācija, Ķīna
B: KOK, Čehija, Šveice, Dānija
C: Somija, Zviedrija, Slovākija, Latvija
