Vitenbergs: Viena lieta ir politisko konkurentu viedoklis, pavisam kaut kas cits, ja iesaistās KNAB 17
“Es ļoti ceru, ka sākotnējās kaislības ap to, kurš ir vainīgs, norimsies un neaizņem visu šo komisijas darba laiku, jo tam galvenajam mērķim jābūt – kā mēs šo trasi realizēsim, kā mēs to uzbūvēsim, ceru, ka putekļi nosēdīsies, grēkāzi atradīs un turpināsies darbs, kā šo trasi vispār realizēt,” TV24 raidījumā “Ziņu top” stāsta Jānis Vitenbergs, Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājas biedrs (NA), Satiksmes ministrs (2022-2023), Ekonomikas ministrs (2021-2022).
Viņš bija patīkami pārsteigts par to, ka cik augstu viņu vērtēja opozīcijas partneri, politiskie konkurenti, sakot, ja viņš tur aizies, viņš varēs kaut ko tur ietekmēt.
“Es nevienā brīdī neesmu vēlējies vērtēt sevi un to esmu teicis arī publiski. Ja es šajā komisijā būtu darbojies, es labprāt nāktu atklāti ziņot sabiedrībai visu to informāciju, ko zinu un sevi nevērtētu, lai to dara mani kolēģi. Es būtu pelnījis gan jau šajā komisijā strādāt un dot pienesumu trases realizācijai, bet nu viena lieta, kad politiskie konkurenti norāda uz to, ka Vitenbergam nevajadzētu tur atrasties, pavisam kaut kas cits, kad to dara KNAB – mums tas ir jārespektē!” bijušais ekonomikas ministrs norāda.
Viņš saka, ka nevēlas, lai frakcija viņu turpina virzīt, ir gatavs palīdzēt kā bijušais ministrs, aktīvi iesaistīties, bet viņa vietā virzīs kolēģi Artūru Butānu.
Jau ziņots, ka Saeimai šodien apstiprināja “Rail Baltica” Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu.
Darbam “Rail Baltica” Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā no Nacionālās apvienības (NA) ievēlēts deputāts Artūrs Butāns, no “Apvienotā saraksta” Andris Kulbergs un no “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Kristaps Krištopans.
Zaļo un zemnieku savienību parlamentārās izmeklēšanas komisijā pārstāvēs Ģirts Štekerhofs, “Progresīvos” Skaidrīte Ābrama, “Jauno vienotību” Atis Labucis un “Stabilitātei” Amils Saļimovs.
NA sākotnēji bija virzījusi deputātu Jāni Vitenbergu, bet vēlāk viņa kandidatūra tika atsaukta par labu Butānam. Pēc Vitenberga izvirzīšanas publiski, tajā skaitā, no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izskanēja bažas, vai viņam kā bijušajam satiksmes ministram neveidotos interešu konflikts, strādājot komisijā.
Kā ziņots, Saeima pēc opozīcijā esošo AS, NA un LPV un pie frakcijām nepiederošo kopā 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par “Rail Baltica” projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.
Komisijas darbības mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, “lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot valsts un sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu”.
Kā pirmais iesniegumu par komisijas izveidošanu parakstījis AS deputāts Kulbergs, tāpat to parakstījuši parlamentārieši Vitenbergs, Edgars Tavars (AS), Ilze Indriksone (NA), Edvards Smiltēns (AS), Edvīns Šnore (NA), Česlavs Batņa (AS), Rihards Kols (NA), Linda Matisone (AS), Jānis Dombrava (NA), Aiva Vīksna (AS), Edmunds Teirumnieks (NA), Edgars Putra (AS), Nauris Puntulis (NA), Māris Kučinskis (AS), Uģis Mitrevics (NA), Raimonds Bergmanis (AS), Ināra Mūrniece (NA), Ingmārs Līdaka (AS), Butāns, Aleksandrs Kiršteins, Ainārs Šlesers (LPV), Edmunds Zivtiņš (LPV), Linda Liepiņa (LPV), Vilis Krištopans (LPV), Ramona Petraviča (LPV), Mārcis Jencītis (LPV), Māris Sprindžuks (AS), Andrejs Ceļapīters, Juris Viļums (AS), Lauris Lizbovskis (AS), Kristaps Krištopans, Viktorija Pleškāne un Ričards Šlesers (LPV).
Satversmē ir noteikts, ka Saeimai noteiktiem gadījumiem ir jāieceļ parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to prasa vismaz 34 deputāti.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli, teikts Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumā.
Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Kā ziņots, “Rail Baltica” pamatlīnijas būvniecību plānots sākt šovasar, šajā būvniecības sezonā, aģentūru LETA informēja par dzelzceļa projekta “Rail Baltica” izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” pārstāvji.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
