“Ir grūti dzīvot kā lidostā.” Vitenbergs skaidro, kas viņu pamudinājis pamest “KPV LV” 17
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga paziņojums par pāriešanu no “KPV LV” uz Nacionālo apvienību bija paredzams, un “Latvijas Avīze” par tādu iespēju rakstīja jau aprīļa sākumā, tomēr bija iespaids, ka tas drīzāk varētu notikt, nākot tuvāk 14. Saeimas vēlēšanām.
Nacionālā apvienība, iespējams, vēlējusies pirms pašvaldību vēlēšanām nodemonstrēt saviem vēlētājiem, ka valdībā pārstāv divas lauku cilvēkiem būtiskas nozares – ekonomikas un zemkopības, pieļāva citu partiju pārstāvji.
Pēc ministra paziņojuma viena no “KPV LV” daļām – pašlaik likumīgā partijas valde – uzstāja uz koalīcijas līgumā paredzētajām tiesībām atsaukt ekonomikas ministru. “KPV LV” frakcija savukārt ceturtdien paziņoja, ka atbalsta J. Vitenberga palikšanu valdībā.
Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs ceturtdien piedalījās “KPV LV” frakcijas sēdē, kurā tika pieņemts šis lēmums. Viņš “Latvijas Avīzei” atzina, ka ar “KPV LV” frakciju ir izveidojusies stabila sadarbība, ko nevarot teikt par partijas valdi – reizēm pat esot grūti cilvēkiem paskaidrot, kā sauc viņa partiju un kas to vada.
Uz vaicāto, pēc kura iniciatīvas tika pieņemts lēmums par iestāšanos Nacionālajā apvienībā, J. Vitenbergs atbildēja: “Tas bija paša pieņemts lēmums. Sajūta, ka es vairs neredzu sevi “KPV LV”, parādījās pēc tam, kad no partijas tika izslēgts Atis Zakatistovs.
Ir grūti dzīvot kā lidostā.
Man ir lojāli biedri šajā organizācijā, bet es neredzu vairs tās nākotni, tāpēc bija nepieciešams izšķirties.”
Tuvināšanās ar Nacionālo apvienību (NA), ar kuru ekonomikas ministru vienojot arī kopīgas vērtības, notikusi jau ilgākā laikā, saņemot NA atbalstu vairākos jautājumos.
J. Vitenbergu Saeimā ievēlēja no Zemgales, kur NA rezervistu soliņš ir palicis īsāks pēc Ingunas Rībenas aiziešanas no frakcijas un Imanta Parādnieka neievēlēšanas Saeimā. Var secināt, ka ar J. Vitenberga iekļaušanos NA ieguvējas būs abas puses.
Amatpersonas negrib iejaukties
Valsts prezidents Egils Levits ceturtdien pēc tikšanās ar premjeru K. Kariņu, kad vēl nebija zināms “KPV LV” frakcijas viedoklis, preses konferencē sacīja: “Mans padoms ir – nepārsteigties. Nacionālajai apvienībai un “KPV LV” būtu jāmēģina vienā mierā šīs attiecības noskaidrot. Ekonomikas ministrs ir savā vietā.”
Arī premjers K. Kariņš uzsvaru lika uz vārdiem “vienā mierā”, sagaidot, ka NA un “KPV LV” šīs domstarpības atrisinās, lai visi varētu kopā strādāt, jo valstī ir vajadzīga stabilitāte un prognozējamība.
Uz žurnālistu jautājumiem K. Kariņš atbildēja, vairākkārt atkārtojot divas lietas – viņš uzsvēra, ka NA un “KPV LV” ir parakstījušas vienošanos par sadarbību ekonomikas un zemkopības jomās, kā arī atgādināja, ka pirms nedēļas viņa vadītā valdība pārliecinoši izturēja uzticības balsojumu Saeimā.
Zīmīgi, ka abas augstākās amatpersonas demonstrēja izpratni par citas “KPV LV” vadītās – Iekšlietu – ministrijas vajadzībām. Valsts prezidents E. Levits sacīja, ka iekšlietu nozare esot apdalīta un atrodas kritiskā stāvoklī, tāpēc ir nepieciešamas “saprātīgas investīcijas iekšējās drošības sistēmā”. E. Levits un K. Kariņš arī atbalsta Policijas akadēmijas atjaunošanu.
Trešdien, 21. aprīlī, vispirms parādījās ziņa, ka Nacionālā apvienība un “KPV LV” vienojušās par sadarbību ekonomikas un zemkopības jomās, jo tagad viens no centrālajiem jautājumiem esot Covid-19 izraisītās krīzes iespaids uz tautsaimniecību.
Jāatgādina, ka līdzīgu sadarbības memorandu pirms aptuveni gada Nacionālā apvienība jau noslēdza ar Jauno konservatīvo partiju, vienojoties viena otru atbalstīt jautājumos, kas saistīti ar ekonomikas stimulēšanu un tautsaimniecības atveseļošanu pēc krīzes.
NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars “Latvijas Avīzei” sacīja, ka J. Vitenberga tuvināšanās apvienībai ir notikusi “maksimāli korekti un koleģiāli ar mērķi turpināt abu partiju sadarbību”, kas “KPV LV” frakcijas vadītājam Mārim Možvillo bija labi zināms.
“KPV LV” frakcija pret partiju
Taču “KPV LV” frakcija un partija nav viens un tas pats. Partijai tagad ir cits nosaukums, kā izriet no tās paziņojuma. Tā ir pārdēvēta par partiju “Par cilvēcīgu Latviju”, un to vada Saeimas deputāte Ieva Krapāne, kuras paziņojumā ir teikts: “Šobrīd Vitenbergs labprātīgi ir izvēlējies iet citu ceļu, un mēs esam pieņēmuši viņa lēmumu ar sapratni un cieņu. Apzinoties, ka šobrīd valstī pandēmijas apstākļos ir vajadzīga stabilitāte un rīcībspēja, esam jau izskatījuši jaunu kandidātu iespējas, kas spēs operatīvi nodrošināt pēctecību Ekonomikas ministrijas darbā.” I. Krapāne norāda, ka partija atsauks J. Vitenbergu no valdības.
Jāteic, ka “KPV LV” vārdā koalīcijas līgumu nav parakstījis ne M. Možvillo, ne I. Krapāne, bet gan Artuss Kaimiņš, kurš sen vairs nav šajā partijā.
Līgumā patiešām ir paredzētas tiesības valdības partijām atsaukt savus ministrus neatkarīgi no tā, kādas pārmaiņas sasaukuma laikā ir notikušas ar to.
Zinātāji teica, ka ar šo punktu koalīcijas līgumu savulaik papildināja tieši pēc NA iniciatīvas, kad Valda Dombrovska (“Vienotība”) valdības laikā NA atsauca tās toreiz deleģēto tieslietu ministru Jāni Bordānu, kurš bija sācis veidot citu politisko spēku, bet premjers ministru paturēja valdībā.
“KPV LV” kopš Saeimas vēlēšanām ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas, vairāku no tās ievēlēto deputātu vairs nav partijā. No tās pēdējā laikā ir aizgājis ne tikai J. Vitenbergs, bet arī Janīna Kursīte un Ralfs Nemiro, kas abi palikuši frakcijā un atbalsta valdību.
R. Nemiro “Latvijas Avīzei” sacīja, ka pagaidām nedomā pieslieties citam politiskajam spēkam, bet godprātīgi pildīšot pienākumus Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja amatā.
Katrai koalīcijas partijai valdībā ir trīs ministri, bet Nacionālajai apvienībai – tikai divi. Valdības veidošanas laikā NA tam piekrita, jo tās biedre Ināra Mūrniece ir Saeimas priekšsēdētāja, kas ir otrs augstākais amats valstī.
Ja J. Vitenbergs paliks valdībā, tad NA būs divas saimnieciskā bloka ministrijas, kas neatbilst valdības veidošanas principam – līdz šim katrai partijai bija pa vienai ministrijai no šā bloka.
JKP tā ir Satiksmes ministrija, “Attīstībai/Par” – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, “KPV LV” – Ekonomikas, “Jaunajai Vienotībai” – Finanšu, bet NA – Zemkopības ministrija. NA vēl vada arī Kultūras ministriju, bet “KPV LV” atbildībā paliek Labklājības un Iekšlietu ministrijas.
