Foto – Gita Gāgane

Vai jūsu dārzā ir kāds vīteņaugs? Iespējams, tur aug kāds vīnkoks vai mežvītenis. Varbūt pieclapu mežvīns, kas ar savu audzelīgumu nogurdinājis saimniekus? Vai vīteņroze, kurai bargākās ziemās nosalst tie skaistākie zari? Izvēloties jāzina, kādas ir šo augu īpašības. Jo akurāt kā dzīvē – dažs prot uzrāpties pa pliku sienu, bet citam vajadzīgs savs sausais koks…

Lasītākie

Kokteilis

Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5

Kokteilis

Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4

Kokteilis

VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus

Lasīt citas ziņas

Ja vīteņaugus izmanto atbilstoši to īpašībām, tie var kļūt par labu apzaļumošanas materiālu gan jaunajos ciematos, gan šauros pilsētas dārzos un pagalmos – visur, kur nepieciešams norobežoties no kaimiņu un garāmgājēju skatieniem.

Vīteņaugu klāsts nepavisam nav tik trūcīgs, kā pirmajā brīdī šķiet. Ir daudzgadīgie (Latvijas stādaudzētavās pārstāvētais sortiments apkopots tabulā). Un ir viengadīgie, pie kuriem pieskaitāmi puķu zirņi un citas vijīgas vasaras puķes, ugunspupas, kāršpupiņas, arī ķirbjaugi, kam varen labi tīk pakāpties, ja vien tiem nedaudz piepalīdz… Tā iespējams papildināt vīteņaugu sarakstu. Reizēm tieši šīs grupas augi palīdz noslēpt kādu defektu dārzā. Turklāt daudzi no tiem pacieš noēnojumu un labi iedzīvojas arī saules neapspīdētos dārza stūros.

Ziema ieskrienas! Piektdien daudzviet Latvijā snigs, šoferiem jābūt uzmanīgiem

Visskumjākā ziņa par “Jančuku”… Mūžībā devies aktieris Dainis Ozoliņš

VIDEO. Cik neveikli! Krievijas preses konferences laikā “noplūst” zvans, ko visiem nevajadzēja dzirdēt…

Daudzgadīgo vīteņaugu pulkā ne viens vien izceļas ar vairākām vērtīgām īpašībām. Piemēram, aromātiskā citronliāna ir ārstniecisks augs, izmantojamas gan ogas, gan lapas, gan dzinumi. Aktinīdijai ir ēdami augļi (garšas ziņā līdzīgi kivi, taču daudz mazāki – apmēram ērkšķogu lielumā), turklāt vīrišķie augi lepojas ar krāsainām lapām. Apaļlapu kokžņaudzēja zariņi rudenī klāti ar grezniem auglīšiem, tos iecienījuši floristi.

Kā liānas tiek uz augšu? 


1. Vijīgās liānas, piemēram, aktinīdijas, kokžņaudzēji, vīteņsausserži, apvij balstu ar dzinumiem.

2. Vīnkoki un mežvīns piestiprinās pie balsta ar lapu vai pielapu pārveidnēm.

3. Vīteņhortenzija un efejas liek lietā dzinumu audu sakņveida izaugumus. Izmantojot tos kā piesūcekņus, tās stingri nostiprinās pat pie samērā gludas un cietas akmens sienas.

4. Ērkšķu liānas, piemēram, viciņu kokžņaudzējs un vīteņrozes, pie balsta pieāķējas ar dzeloņiem vai ērkšķiem.

5. Atragēnes un mežvīteņi balstu apvij ar lapu kātiem un īsvasām.

Pazīstot vīteņaugu dabu, top skaidrs, kas vajadzīgs liānai, lai tā varētu augt un vīties.

Pergolas

Ceļojot pa pasauli, vēsturiskos parkos redzētas visdažādākās pergolas, veidotas bez īpašas praktiskas nozīmes, bet ar kādu noteiktu dekoratīvu un kompozicionālu uzdevumu. Kāpēc gan īsti praktiskam latvietim neizmantot šos paņēmienus savā dārzā?

Tikai paškāpelētājām liānām nav nepieciešama kāda speciāla konstrukcija – vīteņ­augu režģis, pergola vai vienkārši klūdziņas. Nereti vīteņaugu balstīšanai izmanto žogu un otrādi – vīteņaugus stāda, lai to piesegtu.

Tradicionālā izpratnē par pergolu uzskata vīteņaugiem apvītu konstrukciju, ko savieno režģis. Tai var būt jumts vai citas papildu konstrukcijas.

Būvējot pergolu, nepieciešami pamati un pietiekami drošas konstrukcijas.

Ar pergolu palīdzību var izveidot atsevišķu atpūtas vietu pat kopā ar vasaras virtuvi, kur pievadīts ūdens un kanalizācija. Ne vienmēr pergolai jābūt no koka, arī materiālu izvēlē nepieciešama lielāka iztēle. Zīmējumā redzamā pergola veidota ap grilu, izmantojot metāla konstrukciju, bet par aizvēju gādā klūdziņu vai jumta skaidu pinums.

Situācija. Ar bruģi ieklātais atpūtas laukums atrodas tuvu pie žoga, aiz kura ir ciemata iela. Atpūtas vieta jānorobežo no ielas, bet apjomīgiem krūmu stādījumiem nav vietas.

Risinājums. Lai panāktu tūlītēju efektu, plānotas vīteņaugu pergolas. Tās nav izvietotas taisnā līnijā, bet leņķos, tā veidojot vizuālo barjeru skatam no ielas, gan arī no pretējās mājas. Dekoratīvie krūmi vai tūjas būtu jāgaida izaugam vairākus gadus, turpretī pergolas tūlīt pēc uzbūvēšanas dod nepieciešamo efektu, kas pastiprināsies, kad vīteņaugi būs paaugušies. Papildus var iekarināt traukus ar vasaras puķēm, bet ziemā – Ziemassvētku rotājumu kompozīcijas.

Nevajag apslāpēt iztēli un ierobežot sevi ar stereotipiem, jo katra vieta ir unikāla. Un ir atrodams savs risinājums. Ar asprātīgu pieeju bieži vien materiālais ieguldījums pret iegūto rezultātu ir niecīgs. Būsim radoši!

Apzīmējumi tabulā

S – nepieciešama saulaina audzēšanas vieta


PE – piemērota pusēna


E – pacieš noēnojumu 


RVA – laba ziemcietība rietumu, vidus un austrumu zonā


RV(A) – laba ziemcietība rietumu un vidus zonā, austrumu zonā var izsalt


R – tikai rietumu zonā